Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un ražotājiem būtu jādod patērētājiem iespēja iegādāties izturīgus augstas kvalitātes produktus, kurus iespējams labot un uzlabot. Lai to panāktu, EP deputāti nāk klajā ar priekšlikumiem programmatūras un patēriņa preču “ieprogrammētā nolietojuma” novēršanai.
Daži no priekšlikumiem:
- izturīgi, viegli labojami un uzlabojami produkti: katrai produktu kategorijai jau izstrādes stadijā būtu nosakāmi “minimālie izturīguma kritēriji”;
- ja remonts ilgst vairāk nekā mēnesi, par šādu pašu periodu būtu jāpagarina garantijas laiks;
- dalībvalstīm būtu jāstimulē ilglaicīgu un remontējamu produktu ražošana, tā veicinot remontēšanu un lietotu preču pārdošanu. Tādējādi tiktu radītas darbavietas un samazināts atkritumu apjoms;
- patērētājiem būtu jādod iespēja pašiem izvēlēties remonta veicēju. Tāpēc būtu jāatturas no tehniskiem, drošības vai programmatūras risinājumiem, kas remontu ļauj veikt tikai autorizētiem uzņēmumiem;
- tādas pamata sastāvdaļas kā baterijas vai LED produktos kā nenomaināmas būtu jāiebūvē tikai drošības iemeslu dēļ;
- būtisku rezerves daļu cenai jābūt “samērojamai ar produkta veidu un derīguma laiku”;
- noteikt ES līmeņa “ieprogrammēta nolietojuma” definīciju un izveidot sistēmu, kas spētu konstatēt ieprogrammēto nolietojumu. Ražotājiem būtu piemērojami “atbilstīgi preventīvie pasākumi”.
Deputāti aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest brīvprātīgu Eiropas marķējumu, kas jo īpaši aptvertu produkta ilglaicību, ekodizaina raksturlielumus, uzlabojamību atbilstīgi tehnikas attīstībai un remontējamību.
Deputāti arī iesaka izstrādāt “lietošanas ilguma skaitītāju” svarīgākajām patēriņa precēm, jo īpaši lielajai sadzīves elektrotehnikai.
“Mums jāpanāk, ka visus tirgū laistos produktus iespējams labot. Mums jāpanāk, ka baterijas mobilajos tālruņos tiek nevis ielīmētas, bet nostiprinātas ar skrūvēm, un mums nenāktos pirkt jaunu telefonu tikai tāpēc, ka baterijai radušās problēmas. Mums jāpanāk, ka patērētājiem ir informācija par produkta kalpošanas laiku un iespējām to salabot.”
Saskaņā ar 2014.gadā veiktu Eirobarometra aptauju 77% Eiropas patērētāju labprātāk izvēlētos remontu, ne jaunu produktu iegādi, taču izmaksu un servisa līmeņa dēļ spiesti no ieceres atteikties.
Ir jāpanāk, ka baterijas mobilajos tālruņos tiek nevis ielīmētas, bet nostiprinātas ar skrūvēm, un mums nenāktos pirkt jaunu telefonu tikai tāpēc, ka baterijai radušās problēmas.
Tā jau ir, dažkārt nopirkt jaunu printeri uz akciju ar visu kartridžu izmaksā gandrīz tikpat, cik nopirkt jaunu OEM kārtridžu komplektu!
pamēģini kādreiz izdrukāt vienādu daudzumu ar to kārtridžu, kas nāk līdzi jaunam printerim un jaunu kārtridžu, tad sapratīsi, kāpēc nopirkt jaunu printeri ir lētāk kā normālu kārtridžu.
atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka kārtridžu cenas ir uzpūstas, jo ir galvenais peļņas veids. pats printeris sen pārvērties par piedēkli konkurences cenu cīņas rezultātā.
Tintes printerī bez kārtridža ir arī galviņa un pāri palikušās tintes savācējs. Izdrukas kvalitāte un printera lietošanas termiņš atkarīgs no visiem trijiem. Un ja jauna galviņa un savācējs maksā tikpat cik kārtridžs un jauns kārtridžs maksā vairāk nekā jauns printeris, tad apsveicam marketoīdus ar veiksmīgu pizneza shēmu un muļķu pārpilnību, kuri ir ar mieru to visu apmaksāt.
Ko Tu tur stāsti!?
Nē nu ja izmanto, kkādus lētos(Rimi) untm., variantus tad tā var būt.
a tu izlasi, par kādiem printeriem pilsonis skābenis runāja
>ja remonts ilgst vairāk nekā mēnesi, par šādu pašu periodu būtu jāpagarina garantijas laiks;
šķiet, PSRS laikos tā bija norma – garantijas laiku pagarina par remonta laiku, tiesa gan, ja kāda uzparikte nokalpoja bez garantijas rmonta, tas jau bija brīnums un tā kā rindas bija garas, tad termiņi bija nedēļās mērāmi.
mūsdienās tie mēneši salasās ne jau labojamo daudzumu dēļ, bet kamēr pasūta vajadzīgo daļu, tā pienāk, izrādās – nav īstā, pasūta otrreiz, klients pa to laiku jau izplūcis sev galvvidu, beigās pats pasūta no ķīniešiem vajadzīgo sūduku un salabo savu dārgumu (haha, izlasīju šādu stāstu sudzibas.lv).
>Mums jāpanāk, ka baterijas mobilajos tālruņos tiek nevis ielīmētas, bet nostiprinātas ar skrūvēm
kad birokrāti sāk iejaukties un regulēt procesu vairāk, kā vajadzīgs – gaidi nelaimi.
nu
nav viņiem jānosaka, kā tieši stiprināma baterija. jums ir jāraksta
vadlīnijas – lai bateriju var nomainīt lietotājs, vai tehniķis, bet
telefons būtu atverams, nesalaužot nafig ap malām apliekto stiklu un
superplāno bleķa korpusu. un tad protams sāksies gadžetofīlu flešmobi,
kuros tie apraudās smalkās uzpariktes, kuras vairs nebūs tik smalkas lai
plānuma pielūdzējs justos pa īstam labi.
būs jautri.
Te vēl jāņem vērā Eiropas interese – lai šeit ierīču remontējamība vairotu biznesu visādiem remontu kantoriem.
lai vairotu biznesu, ikurāt vajag to “lietošanas ilguma skaitītāju”))
Lai viņi pieliek lietošanas ilguma skaitītāju savām sievām.
> šķiet, PSRS laikos tā bija norma – garantijas laiku pagarina par remonta laiku
vai tad līdzīgas normas nav ierakstītas PTA likumos? par remonta garantiju un par garantijas remonta pieļaujamajiem laikiem un pienākošos kompensāciju.
Agrāk bloku mājai garantija bija 25 gadi, tiltam 50 gadi. Šodien 2 gadi, ieskaitot garantijas remontu! :)
kapitālisma atņirgtie zobi – firmas viengadnieces un nekādas personīgās atbildības (šo pārņēmuši no SIA ‘Latvijas Republika’).
Tās ir sovoka sekas. Par visu atbild valsts un vienkāršie mirstīgie var tikai stučīt par to ka kaimiņi klausās nepareizu radio. Sajaucot šādu domāšanu ar kapitālismu saņemam to, kur tagad dzīvojam.
wrong, te nav runa par ‘attīstīto kapitālismu’, bet pirmsākumiem ar 18 stundu darba dienu u.c. labumiem.
Nu jau pacels uz 5ciem gadiem :) :D:D