Izanalizējot vairāk nekā 100 dažādu filmu pašreklāmu, IBM radītais superdators Watson pirmo reizi industrijas vēsturē izveidojis algoritmiski perfektu jaunas Holivudas filmas rullīti.
Jau ierasts visā pasaulē, ka katra jauna filma pirms nonākšanas pie skatītājiem tiek reklamēta. Mērķis ir viens – lai pēc iespējas vairāk cilvēku to noskatītos. Atraktīva, interesanta un aizraujoša pašreklāma jeb īss reklāmas rullītis ir tas, kas piesaista skatītājus.
Gadu desmitiem kino industrijā radītie šabloni un pašreklāmas ir kļuvušas tik līdzīgas cita citai, ka pat dators šo procesu var paveikt. Latvijā mēs atkal dzirdam Freda jeb Andra Freidenfelda aizkadra balsi, kura mums stāsta par kārtējo kino jaunumu.
Septembra sākumā uz ekrāniem parādījās jaunās Holivudas fantastikas filmas Morgana pašreklāmas rullītis, kuru pirmo reizi izstrādājis mākslīgais intelekts. IBM Watson ir celmlauzis šajā kino industrijas virzienā, lai gan daudzi speciālisti bija skeptiski un neticēja šim eksperimentam.
Kā vēsta Watson izstrādātāji, mākslīgais intelekts ir izanalizējis vairāk nekā 100 šausmu un grāvēju filmu reklāmas rullīšus, lai izprastu, kā izpaužas dažādas ainas un emocijas. Tāpat arī muzikālie motīvi tika piemeklēti un atlasīti atbilstoši izstrādātam algoritmam. Pēc noteiktas sistēmas superdators izvēlējās arī fragmentus no filmas, analizējot personāžus, krāsu noskaņas un gammas, kā arī objektu izvietojumu kadrā.
Kad visu datu apjoma analīze tika pabeigta, Watson izvēlējās 10 labākos momentus no atlasītā, kurus iekļaut pašreklāmā. Tā kā superdators montēt vēl neprot, tika piesaistīts režisors, kurš visu salika kopā. Kā apgalvo projekta virzītāji, mākslīgais intelekts pašreklāmas izstrādes procesu samazināja no 10–30 dienām līdz 24 stundām.
Filmu Morgana producējusi studija FOX, un tās režisors ir Luks Skots, slavenā Ridlija Skota dēls. Tā stāsta par mākslīgo intelektu, kurš mācās un attīstās tik ātri, ka pat būtnes radītāji beigās ir apmulsuši – un ne pa jokam…
Superdators Watson jau ir apguvis mūzikas pasauli, analizējis Troņu spēles un ielauzies kulinārijas ikdienā kā jauna lappuse mūsu dzīvē… Kas gaidāms tālāk?
Sāksim no tā, ka mākslīgais intelekts pagaidām eksistē tikai filmās. Rakstā minētais sasniegums nav nekas vairāk, kā “machine learning” rezultāts. Autoram būtu šie pāris vārdi jāieklabina google meklētājā un jāpalasa, kas tas ir, pirms rakstīt muļķības virsrakstā.
Jep, precīzi, mašīnmācīšanās ir mākslīgā intelekta zinātnes apakšdisciplīna. To Tu esi sapratis pareizi. Jauku dienu!
Jā jā, mākslīgais intelekts tiek piesaukts biezā slānī, kad darīšana ir ar investoru naudām. Tāda lūk zinātnes disciplīna. Tas, kas reāli eksistē un tiek izmantots praksē, ir mašīnmācīšanās.
IBM Watson papildus investoru naudas akūti nevajag, savukārt vidusmēra čipsburgerkolu un mobtel bling-blingu patērētājiem neko neizteiks specifiska nozares terminoloģija – tāpēc lieto AI visam, kas uz to pusi izskatās :)
IBM Watson nevajag, bet ir citi kārumnieki: “Investors dropped $681 million into A.I.-centric startups in Silicon Valley last year. This year, the number will likely reach $1.2 billion.” http://venturebeat.com/2016/09/17/why-the-a-i-euphoria-is-doomed-to-fail/
cik bieži redzēts, ka viss labākais jau ir parādīts reklāmas rullītī. lepojas ar to, ka radījuši 101-mo, žāvas izraisošo, šablonisko pašreklāmu?
tas pats skepticisms attiecas arī uz nosauktajiem laika cipariem – šai eksperimentā noteikti netika ievērotas visas birokrātiskās procedūras – rullīša koncepta saskaņošana, melnās montāžas iesniegšana, korekciju ieviešana pēc producentu pieprasījuma utt. standarta kārtībā.
drīzāk jau tā ir daļa no reklāmas kampaņas – filmu par mākslīgo intelektu reklamē mākslīgais intelekts.