Pirms mazliet vairāk nekā nedēļas meklēšanas gigants Google aizvadīja savu ikgadējo Google I/O izstrādātāju konferenci. Šogad konferencē, kā ierasts, tika izziņota jaunākā Android mobilās operētājsistēmas versija un vairāki interesanti projekti pie kuriem Google šobrīd strādā jo īpaši aktīvi. Mēs aprakstījām gan konferences pirmās, gan otrās dienas būtiskākos jaunumus.
Šogad Google konferencē neatrādīja kliedzoši skaļus produktus, kas liktu aiz sajūsmas atkārties žoklim, tomēr pavisam norakstīt šo pasākumu būtu nepareizi. Drīzāk ir vērts mēģināt saprast kā šis tehnoloģiju gigants attīstās un uz ko šobrīd liek fokusu. Līdz šim Google savā būtībā ir bijis reklāmas gigants un visas pārējās uzņēmuma radītās un attīstītās tehnoloģijas ir kalpojušas reklāmas biznesa vajadzībām. Arī Android projekts, kas savulaik tika aizsākts, lai neļautu pie varas nākt Microsoft ar savu Windows Mobile (vēlāk Windows Phone) kā tas reiz notika galddatoru jomā. Lai arī Android globāli ir iekarojis lielāko mobilo ierīču tirgus daļu, tomēr situācija nav spīdoša – Google gluži vienkārši nespēj ar Android nopelnīt tik daudz, cik vēlētos. Goldman Sachs analītiķi pat ir sarēķinājuši, ka no 11.8 miljardiem ASV dolāru, kas nopelnīti no mobilajām meklēšanas reklāmām, aptuveni 75% nākuši no iPhone un iPad ierīcēm. Android gluži vienkārši nedarbojas kā naudas pelnīšanas mašīna. Vēl drūmāka situācija ir pasaulē lielākajā mobilajā tirgū Ķīnā, kur arvien vairāk Android ierīces tiek pārdotas vispār bez uzstādītiem Google servisiem un tādējādi meklēšanas gigantam nenes gandrīz nekādu peļņu (un datus par lietotājiem). Baumo, ka Google pat gatavojas maksāt šiem ražotājiem, lai tie ierīcēs tomēr iekļautu Google servisus. Tieši sliktā situācija Āzijā Google ir likusi izveidot Android One projektu – tā galvenais mērķis ir piedāvāt pircējiem pieejamas (lasi, lētas) mobilās ierīces, kas ir apveltītas ar Google servisiem.
Atgriežoties pie Google I/O pirmās dienas prezentācijas, svarīgi bija dzirdēt Sundara Pičaija (Sundar Pichai), kas atbild par Android, Chrome un Google Apps divīzijām, Google misijas formulējumu – “Organizēt pasaules informāciju un padarīt to vispārīgi pieejamu un noderīgu”. Un šeit Sundars nav melojis, Google pēdējo gadu laikā tik tiešām ir pamatīgi strādājis pie informācijas ievākšanas, apstrādes un izprašanas (mašīnmācīšanās) tehnoloģiju attīstīšanas.
Now, we want to talk about how we as Google are improving the experience on the smartphone. To do that, we go to the core of what Google set out to do. Our core mission is to “Organize the World’s Information and Make it Universally Accessible and Useful” and we’ve been doing that for a while.
Think about how far search has evolved from the ten blue links. If you’re on a mobile phone, you can ask a question like “What does Kermit’s nephew look like?” and you get the answer instantly on your smartphone, for you Muppets fans out there. In fact, you can even ask “How do you say Kermit the Frog in Spanish?” [A demo runs on screen].
In this query, what looked like a simple query, we understood voice, we did natural language processing, we are doing image recognition, and finally translation, and making it all work in an instant. The reason we are able to do all of this is because of the investments we have made in machine learning. Machine learning is what helps us answer the question “What does a tree frog look like?” from millions of images around the world. The computers can go through a lot of data and understand patterns. It turns out the tree frog is the third picture there [There are four different frogs on the screen].
The reason we are able to do that so much better in the last few years is thanks to an advancement in technology called Deep Neural Nets. Deep Neural Nets are a hierarchical layered learning system, so we learn in layers. The first layer can understand lines and edges and shadows and shapes. A second layer may understand things like ears, legs, hands, and so on. And the final layer understands the entire image. We have the best investment in machine learning in the past many years and we believe we have the best capability in the world. Our current Deep Neural Nets are over 30 layers deep. It’s what helps us when you speak to Google — Our word error rate has dropped from 23% to 8% in just over a year and that progress is due to our investment in machine learning.
Google spēj uzklausīt lietotāju teikto un saprast, kas ir bijis pateikts, prot analizēt ne tikai tekstu, bet arī attēlus un video, lai saprastu to kontekstu. Rezultātā lietotājs var jaunajā Google Photos servisā atrast visas bildes, kurās attēlota uz Zasulauka stacijas perona soliņa sēdoša zaļa varde. Tāpat svarīgs šī gada Google I/O prezentētais jaunums bija “Now on Tap”, kas nozīmē, ka nu Google Now asistents sapratīs aplikācijās attēloto informāciju. Piemēram, ja mēs klausīsimies mūsu iemīļoto mūziku Spotify aplikācijā, varēsim uzreiz telefonam uzprasīt kā sauc šobrīd skanošās dziesmas autora (grupas) galveno bundzinieku. Tas ir patiešām iespaidīgs sasniegums, ja tā labi aizdomājas. Google ir patiešām jāzina maksimāli daudz, lai spētu ātri un precīzi saprast, ko lietotājs prasa un sarūpēt viņam atbildi. Lai Google spētu nodrošināt kvalitatīvu servisu, tai ir jāzina pēc iespējas vairāk inormācijas par tās produktu un servisu lietotājiem.
Tomēr lietotājiem (labāk gan skan “cilvēkiem”) īsti nepatīk pati doma, ka kāda kompānija zina pilnīgi visu par viņiem. Pat ja tas ne obligāti tiešā veidā nes kādus riskus. Tieši šo aspektu, acīmredzot, vēlas izmantot Apple, jo pagājušajā nedēļā uzņēmuma vadītājs Tims Kuks visnotaļ skaļi izteicās par privātuma jautājumiem un to kā Apple attiecas pret šo tēmu. Savā uzrunā Tims Kuks norādīja, ka Apple rūpējas par savu produktu lietotāju datu privātumu un raidīja šķēpus konkurentu Google un Facebook virzienā, kas izmanto lietotāju datus, lai tirgotu reklāmas. Lai arī daudziem šādi Apple vadītāja izteikumi varētu šķist simpātiski, tomēr tos vajadzētu uztvert ar daļu skepses.
“Like many of you, we at Apple reject the idea that our customers should have to make tradeoffs between privacy and security,” Cook opened. “We can, and we must provide both in equal measure. We believe that people have a fundamental right to privacy. The American people demand it, the constitution demands it, morality demands it”…
Cook lost no time in directing comments at companies (obviously, though not explicitly) like Facebook and Google, which rely on advertising to users based on the data they collect from them for a portion, if not a majority, of their income.
“I’m speaking to you from Silicon Valley, where some of the most prominent and successful companies have built their businesses by lulling their customers into complacency about their personal information,” said Cook. “They’re gobbling up everything they can learn about you and trying to monetize it. We think that’s wrong. And it’s not the kind of company that Apple wants to be”…
“We believe the customer should be in control of their own information. You might like these so-called free services, but we don’t think they’re worth having your email, your search history and now even your family photos data mined and sold off for god knows what advertising purpose. And we think some day, customers will see this for what it is.”
Jāsaprot, ka Apple un Google/Facebook būtiski atšķiras biznesa modeļi. Kamēr Apple naudu pelna tirgojot dārgas ierīces, tikmēr Google/Facebook savus pakalpojumus vairumam lietotāju piedāvā par velti. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem kritiski svarīgi ir aizsargāt lietotāju privātos datus un ne Google, ne Facebook nevar atļauties tādus skaļus atgadījumus kā Apple iCloud slavenību kailfoto skandālu. Jā, abi uzņēmumi izmanto apkopotus un anonimizētus lietotāju datus reklāmu tirgošanai, tomēr šāds reklāmu bizness nebūtu iespējams, ka lietotāju dati noplūstu. Kāpēc tad šādā gadījumā šo informāciju pirkt no Google un Facebook?
Tomēr reklāmas nav viss. Google un Facebook apkalpo miljardiem lietotāju un no tiem iegūtā informācija ļauj tiem izveidot produktus un pakalpojumus, kas reāli uzlabo cilvēku ikdienu. Google gadījumā tie ir meklēšanas, e-pastu, fotogrāfiju un cita veida datu apstrādes un uzglabāšanas risinājumi, bet Facebook misija ir padarīt pasauli atvērtāku un ļaut tās iemītniekiem brīvi sazināties. Apple galvenā misija ir radīt pašus labākos (fiziskos) produktus. Piekritīsiet taču, ka šāda misija tomēr netiek līdzi Google un Facebook mērķiem. Es ticu, ka man varētu nepiekrist tie cilvēki, kas var atļauties iegādāties Apple produktus, tomēr tādi globāli raugoties nav vairākums. Tad kāda jēga no šiem fantastiski nostrādātajiem produktiem, ja tie ir neaizsniedzama sapņa statusā? Tā vietā tiek lietoti brīvi pieejami produkti vienlaicīgi pašiem kļūstot par produktu, kas tiek pārdots reklāmdevējam, kas sola visvairāk.
Es ne pārāk ticu, ka Apple ir tik cēla kompānija, kas patiešām svēti tic, ka lietotāju dati un privātums ir rūpīgi sargājams un uzņēmumam nav jālien pie šiem datiem. Tāpēc mani satrauc tas, ka Apple ir kusla šo datu ievākšanā, apstrādē un pielietošanā radot produktus un pakalpojumus, kas spēj būt izcili un lietotājam pielāgoti. Šajā ziņā Google ir aizskrējis priekšā Apple milzu soļiem. Mēs tomēr esam pieraduši, ka telefons pats lieliski zina, ko plānojam darīt un pareizajā brīdī mums pratīs attēlot precīzi nepieciešamo informāciju. Šādā ziņā Google Now serviss ir vienkārši pasakains un tas ir kļuvis noderīgs jau arī Latvijā.
Tādējādi es tā arī neesmu radis atbildi uz jautājumu par to vai Apple nevēlēšanās iejaukties lietotāju ikdienā neradīs uzņēmumam problēmas ilgtermiņā. Kas tev kā lietotājam ir būtiskāk – viedas un lieliski nostrādātas tehnoloģijas, kas zina ikkatru tavu soli vai “dumji” risinājumi, kas dara tikai to, ko specifiski tām norādīsim? Vai ir iespējams zelta vidusceļš?
Mani vispār satrauc Apple peļņas modelis – pelnīšana ar ierīcēm vai pakalpojumiem, par ko maksā parastais cilvēks. Ja skatāmies šodien, tad viss vēl ir ok, taču es esmu diez gan pārliecināts, ka nākotnē, kā jau raksta autors minēja, personificētajiem datiem būs liela nozīme. Domāju, ka informācija un internets ir nākotne, nevis ierīces. Ja tagad tirgū tiktu izlaistas viedbrilles, kuras ir teju ērtas kā parastās brilles, bet gudras kā Hololens vai vēl gudrākas, daudziem cilvēkiem vairs nevajadzētu to lielo gadžetu klāstu, tās gudrās plāksnītes kabatā (smartphone) vai televizoru. Ja labi pacenšās, arī MacBook (to mazo) nevienam nevajadzēs. Par viedpulksteņiem nerunājot. Mans uzskats ir tāds, ka nākotne slēpjas virtuālajā (un papildinātajā) realitātē, nevis gudrajā telefonā, pulkstenī, televizorā un citās ierīcēs, kuras mūs ieved virtuālajā pasaulē. Tad nu jautājums – kā nākotnē pelnīs Apple? Arī maksas pakalpojumi, manuprāt, reiz būs nevajadzīgi. Ja cilvēkam ir divas izvēles – maksas mūzikas serviss un bezmaksas serviss, kas zina tavu mūzikas gaumi un sniedz tādas reklāmas, kuras ir noderīgas, es zinu, ko cilvēki lietos. Jāpiemin, ka, pietiekoši ievāktas informācijas gadījumā, serviss sāks piedāvāt arvien mazāk reklāmas (bet arvien labāk mērķētas). Tāpēc neredzu iemeslus, kāpēc Googles taktika varētu neizdoties. Piekrītu raksta autoram un uzskatu, ka cilvēkiem vairāk simpatizēs… Read more »
Amizanti jau ir vērot ka Play veikalā katra maza nieka spēle pieprasa atļauju pieejai n-tajām telefona lietotnēm un datiem. Tad Nokia Belle kā pabeigta sistēma vnk šķiet ideāla:)
Priecājies, ka Google tev vēl paprasa atļauju. Apple un Microsoft pat to nedara.