Daloties pārdomās par BETT 2015 pieredzēto, jau minēju, ka viena no lielākajām šīs izstādes vērtībām ir iespēja klātienē dzirdēt pasaulē pazīstamu viedokļu līderu runas, kas lielajā BETT Arena pulcē simtiem klausītāju. Uzreiz arī piemetināšu, ka sera Boba Geldofa runu izstādes atklāšanas dienā 21. janvārī bija jāklausās, sēžot BETT Arena ejās – tik daudz bija sanākušo klausītāju. Turpmāk rakstā ieskats to runātāju paustajās atziņās, kurus klātienē vēroju arī es.
Sers Bobs Geldofs: “There is a universal language – the language of intelligence”
Sers Bobs Geldofs (Bob Geldof) mums lielākoties ir zināms kā ievērojams mūziķis, daudz skandētās dziesmas “Do They Know It’s Christmas?” autors, labdarības koncertu organizators, taču kā daudziem šīs jomas pārstāvjiem arī viņam ir ne tikai viedoklis par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā, bet arī ietekme un aktīva darbošanās, lai īstenotu iecerēto.
Savā 20 minūšu runā Bobs Geldofs skāra tādus jautājumus kā meiteņu izglītības iespējas un sieviešu aktīva iesaistīšana zinātnē, tostarp tehnoloģiju jomā, vecāku loma izglītības nodrošināšanā bērniem, kas tiek īstenota ar dažādām 21. gadsimta ierīcēm – datoriem, planšetdatoriem un mobilajiem telefoniem, neaizmirstot uzsvērt, ka šo ierīču pieejamība uzliek papildu atbildību gan satura izstrādātājiem, gan pedagogiem, kuriem nākas meklēt jēgpilnus šo iekārtu izmantošanas ceļus. Tomēr liela runas daļa bija veltīta pašreizējai politiskajai situācijai visā pasaulē, sasaistot to kopā ar nepieciešamību izglītot, mācīt cilvēkus, jo tikai atvērta personība būs toleranta pret līdzcilvēkiem. Goldofs uzskata, ka zināšanas ir ieroči, nākotne ir atkarīga no izglītības iespējām, un katram būtu jādod intelektuālās brīvības iespējas. Tikai atvērta personība, izglītots un domājošs cilvēks šobrīd valdošo sāncensības gadsimtu (“the century of competition”) varēs izvērst par sadarbības laikmetu (“the century of co-operation”).
Secinājums: jo atvērtāk izinībām būsim paši, jo lielākas ir mūsu iespējas jebkurā darbības sfērā.
Džimmijs Veils: “We should teach students how to use Wikipedia.”
Džimmijs Veils (Jimmy Wales) ir mums tik labi zināmās tiešsaistes enciklopēdijas Wikipedia izveidotājs, un līdz ar pirmo ierakstu “Hello, world!” 2001. gada 15. janvārī sākās šīs digitālās zināšanu krātuves ēra.
Veilsa lekciju varētu sadalīt divās daļās: pirmā attiecas uz skaitļiem un faktiem, bet otrā – pārdomas par Wikipedia kā zināšanu avotu. Lūk, daži fakti, kurus minēja Wikipedia “tēvs”: katru mēnesi enciklopēdijā ierakstus meklē 5 miljoni cilvēku; tajā ir vairāk nekā 22 miljonu dažādu rakstu; 10 valodās ir vairāk nekā 1 miljons ierakstu, bet 234 valodās ir vairāk nekā 1000 ierakstu, kas nebūt nav daudz. Wikipedia informāciju pārsvarā meklē vīrieši (Veils minēja 87 %, kas man šķiet ļoti liels skaitlis), un šīs enciklopēdijas lasītāji ir tehnoloģijas labi pārzinoši ļaudis (Veils lietoja vārdu “geeks”). Arī rakstu autori parasti ir vīrieši, jo sievietēm ir lielāka paškritika gan pret rakstīto, gan informācijas avotiem. Kā atzina Džimmijs Veils, tad vīrieši rakstot autoritatīvāk (un turpināja domu ar vārdiem “a lot of activities ar male-dominated”).
Wikipedia liels uzsvars ir uz ierakstos pausto viedokļu un faktu neitralitāti, tāpēc globāli svarīgos jautājumos tiekot piesaistīti eksperti, un aktuālāki ieraksti, piemēram, par Ebolas vīrusu, tiek tulkoti dažādās valodās.
Wikipedia kā zināšanu avotu labi ilustrē Džimmija Veilsa stāstītais un mums jau zināmais joks, kurā skolotāja skolēnam jautā: “Kas ir enciklopēdija?”, bet skolēns atbild: “Vikipēdija!”. Nav nekāds noslēpums, ka ne tikai skolēni savos referātos un zinātniski pētnieciskajos darbos izmanto atsauces uz šo tiešsaistes enciklopēdiju, bet to dara pat augstskolu studenti un paši mācībspēki, kas loģiski noved pie fakta, ka 14 gadu laikā tehnoloģijas apguvušais cilvēks ir pieņēmis šo kā neapšaubāmu zināšanu krātuvi. Apzinoties Wikipedia lielo lomu izglītības sistēmā, Veils uzsvēra, ka mums – pedagogiem, vecākiem, sabiedrībai kopumā – ir jāstāsta skolēniem, kā šis resurss jāizmanto, godīgi atzīstot, ka arī šai vietnei ir savi trūkumi. Avotiem ir jābūt ticamiem un neitrāliem, bet ierakstiem – kvalitatīviem, autoriem uzņemoties morālu atbildību par informācijas publiskošanu.
Runas noslēgumā, atbildot uz jautājumu par to, ka ir jauki sapņot par zināšanu pieejamību ikvienam, taču ne visiem ir attiecīgās iekārtas un brīvi pieejams internets, Džimmijs Veils uzsvēra, ka Wikipedia nav tikai tiešsaistes enciklopēdija, bet, piemēram, Argentīnā “spāņu vikipēdija” tiek izdota DVD un ik pa trīs mēnešiem piedāvāta atjaunota versija. Secinājums: Wikipedia ir plašs un vērtīgs avots, kurā meklēt sākotnējo informāciju, taču vienmēr vēlams pārliecināties par avotu ticamību.
Braiens Aleksanders: “Cilvēks nespēj paredzēt nākotni, tas ir izaicinājums!”
Braiens Aleksanders (Bryan Alexander), iespējams, ir mazāk dzirdēts vārds tiem, kas ikdienā nav saistīti ar nākotnes izglītības vīziju izstrādi. BETT 2015 piedāvāja šī futurologa, autora un izglītības jomas pētnieka lekciju par četriem, viņaprāt, iespējamajiem izglītības attīstības modeļiem jau pavisam drīzā nākotnē – 2025. gadā. Ērtības labas turpmāk šo četru scenāriju nosaukumus atstāju netulkotus.
Kā pirmo iespējamo 2025. gada izglītības sistēmas modeli Braiens Aleksanders minēja “fall of the silos” jeb izglītības atvērtību un pieejamību dažādās tās izpausmēs. Viņš uzskata, ka izglītība – saturs, pieejamība, apmācību formas – varētu būt balstīta sadarbībā un ar lielāku radošuma īpatsvaru. Šo modeli Aleksanders raksturoja kā “informācijas mežonīgos rietumus”, jo līdz ar robežu un filtru izzušanu pieaugtu jau tā lielais informācijas apjoms, tāpēc galvenais uzsvars būs uz informācijpratības (information literacy) attīstīšanu. Lielāks informācijas apjoms un tās brīva aprite nozīmēs privātuma zaudēšanu un ļaunprogrammatūru biežāku izmantošanu pat ikdienišķās darbībās. Skolēniem un studentiem, kas mācīsies 2025. gadā, ikdienas dzīve varētu šķist kā spēle, jo viņu digitālā identitāte ir jau no agrīnas bērnības veidojusies tehnoloģiju ietekmē.
Otro piedāvāto scenāriju Braiens Aleksanders dēvēja par “healthcare nation”, proti, šajā modelī uzsvars ir uz novecojošo populāciju, kas neapšaubāmi ieviesīs korekcijas arī izglītības sistēmā. Uzlabojoties veselības aprūpes sistēmai, jau šobrīd vērojam, ka cilvēka vidējais mūža ilgums palielinās, un arī nākamajā desmitgadē tas nozīmēs, ka nepieciešami vairāk ārsti, aprūpes nami un tajos strādājošie speciālisti, taču trūks finanšu resursu, jo darbspējīgajā vecumposmā būs skaitliski mazāk cilvēku. Aleksanders pieļāva iespēju, ka finanšu sistēma varētu kļūt nekontrolējama un sabrukt, jo izmaksas pārsniegtu ieņēmumus. Ja šāds modelis 2025. gadā kļūtu par dominējošo, tad izglītības sistēmai arī būtu tam jāpielāgojas, piemēram, jau pamatskolas pēdējās klasēs piedāvājot ar medicīnu saistītus mācību priekšmetus, lai skolēniem būtu pēc iespējas lielākas iespējas iestāties medicīnas augstskolās.
Trešais Braiena Aleksandera nākotnes izglītības attīstības scenārijs ir “peak higher education”.Šis ir modelis, kurā liels uzsvars paredzams tādu priekšnoteikumu radīšanai, lai palielinātos darbavietas ar praktisku naudas plūsmas pieaugumu. Tas nozīmē, ka atsevišķas profesijas varētu izzust, priekšroku dodot profesionālai izglītībai, taču šajā gadījumā augstās tehnoloģijas prasītu arī lietpratīgu apkalpojošo personālu.
Braiens Aleksanders ceturto iespējamo izglītības attīstības scenāriju nosaucis par “Renaissance”. Ja šāds modelis dominēs 2025. gadā, tad tas būs balstīts uz sociālajiem medijiem un spēļošanu. Mācības notiks tehnoloģisko risinājumu pārbagātās multimediju vidēs, un klašu struktūra atgādinās spēļu līmeņus. Spēļošana būs ietekmīgāka industrija nekā filmu u.tml. izklaides nozares. Mums tik pierastās bibliotēkas pārņems spēļošanas platformu atbalsta lomu, izglītos cilvēkus un piedāvās digitālo stāstu arhivēšanas iespējas. Jāuzsver, ka “digitālais stāsts” šajā gadījumā nav, piemēram, rakstītais teksts mūsdienu izpratnē, bet gan visas iespējamās interakcijas, kādas vien mums varētu būt mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem (un, iespējams, ne tikai cilvēkiem, bet arī tehnoloģijām). Tiesa, Aleksanders uzskata, ka šādā modelī varētu dominēt digitālā anarhija.
Secinājums: Braiena Aleksandera lekcija bija vērtīgs apkopojums šobrīd populārākajām teorijām par nākotnes izglītības attīstības modeļiem, taču 2015. gadā vēl ir ļoti grūti prognozēt, vai kāds no tiem pēc desmit gadiem būs īstenojies, un to pierādīja arī klausītāju balsojums BETT Arena, jo neviens no scenārijiem neguva pārliecinošu balsu vairākumu.
Maikls Grejs: “Teachers work in isolation.”
Līdz BETT 2015 ar Maikla Greja (Michael Grey) uzskatiem nebiju pazīstama. Runā ar nosaukumu “Traditional education vs. Networked education” viņš izklāstīja viedokli, kuram noteikti piekrītam mēs daudzi, proti, investīcijas cilvēkresursos ir visvērtīgākās. Grejs, pats būdams pedagogs, uzskata, ka skolotāji ļoti bieži strādā izolēti, bez atbalsta iespējām, kā arī netiek atzinīgi novērtēti un motivēti (atceramies, ka skolēnu motivēšana ir skolotāja ikdienas darba pienākums, taču ikvienam pieaugušajam arī ir nepieciešams kāds, kurš viņu spēj iedvesmot, uzslavēt, uzmundrināt).
Secinājums: veiksmīgs mācību process var īstenoties tad, ja ir motivēts pedagogs.
Visbeidzot – ideja, ko varētu realizēt arī kāds Latvijas izstrādātājs!
Mats Kellers: “Define the problem not the solution.”
Mats Kellers (Matt Keller; Global Learning XPRIZE vecākais direktors) uzskata, ka zināšanām ir jābūt universālām un brīvi pieejamam ikvienam neatkarīgi no dzīvesvietas, politiskajiem vai sociālekonomiskajiem apstākļiem, taču šobrīd 57 miljoniem bērnu vecumā no 5 līdz 12 gadiem nav iespējams apmeklēt izglītības iestādes, turklāt visā pasaulē trūkst apmēram 1,6 miljoni pedagogu, kas varētu skolot bērnus. Savā runā ar nosaukumu “The Future of Learning” Kellers izsludināja pieteikšanos jaunam konkursam 15 miljonu ASV dolāru apjomā, kurā dalībniekiem būtu jāizstrādā jauna atvērtā koda programmatūra, ar kuras palīdzību bērni bez iespējas gūt formālo izglītību varētu apgūt lasīšanas, rakstīšanas un matemātikas prasmes. Šajā konkursā pieci finālisti katrs saņemtu 1 miljonu ASV dolāru. Vairāk informācijas par šo konkursu un iespēja arī Latvijas izstrādātājiem pieteikties ir atrodama šeit: http://learning.xprize.org.
Rakstā minētie nebūt nebija vienīgie izglītības, tehnoloģiju un citu nozaru pārstāvji, kuru pārdomas, aicinājumi, vīzijas bija dzirdamas Londonā BETT 2015 no 21. janvāra līdz 24. janvārim. Paralēlo notikumu un tikšanos dēļ nevarēju klātienē dzirdēt radošuma guru sera Kena Robinsona un izglītības un digitālo jautājumu eksperta Marka Prenska lekcijas, tādēļ gaidu, kad lekciju ieraksti būs pieejami BETT vietnē. BETT ir patiešām vērts apmeklēt gan izglītības, gan tehnoloģiju jomas interesentiem, lai palūkotos, kā šodienas prāti virza arī nākotnes nozares.
