Droši vien nav lielas jēgas kārtējo reizi apžļembāt viena ražotāja konkrēta viedtālruņa modeļa problēmas ar aizdegšanos, tāpēc ķeramies vērsim pie ragiem. Tā var gadīties jebkurai ierīcei ar litija akumulatoru – ierīce uzpūšas, sāk karst, varbūt pat dūmot.
Litija akumulatoru lielākā problēma ir to uzliesmošanas iespēja uzlādes vai ierīces lietošanas laikā. Lai arī akumulatori neuzliesmo bieži, tomēr risks pastāv un cilvēki var gūt apdegumus, ja viedtālrunis atrodas bikšu vai jakas kabatā. Litija jonu akumulatorus izgudroja astoņdesmitajos gados, bet tirgū tie nonāca 1991. gadā. Kopš tā laika akumulatoru uzbūve nav krasi mainīta.
Ko darīt?
Pavākties malā! Ja litija akumulators ir sācis dūmot, to nekādi nav iespējams apturēt. Jāļauj izdegt līdz galam. Pa to laiku vari sākt meklēt līdzekļus apkārtnes dzēšanai.
Ideālā variantā ierīci būtu ieteicams nomest uz flīzēm vai citas horizontālas, nedegošas virsmas, kuras tuvumā nav aizkari vai plastmasas izstrādājumi. Ja iespējams, var iztukšot metāla atkritumu tvertni vai spaini, to uzmest virsū kūpošai ierīcei, lai mazinātu iespēju ugunij pārlēkt uz apkārtējiem priekšmetiem.
Būtu ļoti ieteicams izvairīties no dūmu elpošanas, tie ir ļoti indīgi, jo šī nav parasta papīra vai plastmasas degšanas, bet gan ķīmiska reakcija, kuras rezultātā rodas pamatīgs apjoms ar indīgiem dūmiem.
Ko nedarīt?
Litija akumulatoru degšanu nedrīkst dzēst ar ūdeni vai ugunsdzēšamajiem aparātiem, vienīgais saprātīgais dzēšanas instruments būs smiltis. Diemžēl smilšu spainis mājās ir retāk pieejams par slapju dvieli vai ūdens pudeli.
Teorētiski dzēšanai varētu izmantot uguns slāpēšanu, ietinot viedierīci nedegošā vai slikti degošā materiālā, bet to eksperti kategoriski aizliedz darīt jau minēto dūmu un iespējamo ķīmisko ādas apdegumu dēļ.
Litija akumulatori skaitās droši
Lai arī teorētiski litija akumulatori var nodarīt pamatīgu skādi, tomēr ikdienā no tiem baidīties nevajadzētu, tos pat varētu uzskatīt par samērā drošiem. Pasaulē ir aptuveni 3.5 līdz 4 miljardi lielāku un mazāku ierīču, kas tiek darbinātas ar litija akumulatoru palīdzību. Statistika rāda, ka aizdegas vidēji tikai viens no 10 miljoniem litija akumulatoru.
Jau vairākus gadus zinātnieki pēta iespējas izveidot drošākus litija akumulators, kas paši spētu kontrolēt temperatūras un atslēgties, ja tiek konstatēta aizdegšanās iespēja. Diemžēl šādas akumulatoru tehnoloģijas ir piecu līdz desmit gadu tāla nākotne.
Visu cieņu, ka šo rakstu pārtulkoja mūsu mēlē un publicēja!
Citiem šī info ir zināma un noteikti savā ziņā pašsaprotama, bet absolūtais vairums noteikti nezinātu, kā rīkoties un kā nerīkoties!
Bez ironijas, noderīgs raksts!
Pavākties smalā ieteiktu ieboldēt!
šis iederas:
The problem with America (well, actually the World) is stupidity. I’m not saying there should be a capital punishment for stupidity, but why don’t we just take the safety labels off of everything and let the problem solve itself?
Un kā tad paliek ar litija – polimēru aķiem, kuri skaitās pavisam droši?
laikam jau patvaļīgi nedeg, ja pēdējo desmitgažu laikā nav dzirdēts par ‘aizdegšanās epidēmijām’.
Litija polimēra ir daudz nestabilāki un ar tiem parasti arī ir problēmas. Li-ion ir daudz drošāki
prooflinks?
Muļķības. Urbānās leģendas par LiPo nestabilitāti radās tāpēc, ka LiPo akumulatorus visbiežāk pārdod bez iebūvētas aizsardzības shēmas, atstājot uzlādes/izlādes kontroli lietotāja pusei. Tā ir vienkāršāk nodrošināt lielas izlādes strāvas un samazināt akumulatora svaru, kas ir būtiski, piemēram RC modelistiem. Taču pašam jārūpējas par uzlādes strāvas kontroli, par to, lai akumulatoru nepārlādētu, vai pārmērīgi neizlādētu. Pirmajos divos gadījumos būs uguņošana bez variantiem un par daudz izlādējot, akumulators tiks neatgriezeniski sabojāts. Aizmāršas un kapeiksipēji, kuri lieto noname nekondīcijas lādētājus, sev par attaisnojumu sāka nodarboties ar baumu izplatīšanu, kas savā ziņā ir saprotami.
Nav dūmu bez litija!
> Litija akumulatoru degšanu nedrīkst dzēst ar […] ugunsdzēšamajiem aparātiem
tehniski neprecīzs izteikums, bet laikam jau tā vienkāršāk – galu galā, cik parasto lietotāju zin, kāda tipa ugunsdzēšamais aparāts viņiem ir. pulvera aparātu var uz visu lietot.
> Teorētiski dzēšanai varētu izmantot uguns slāpēšanu, ietinot viedierīci nedegošā vai slikti degošā materiālā, bet to eksperti kategoriski aizliedz darīt
atkal konsumera līmeņa rekomendācija. ugunsdzēsības pārklājus neviens nav atcēlis.
mani vairāk interesē vai ir kāda jēga no dzēšanas, ja tā ir (?) pašpietiekoša ķīmiska reakcija?
Kaut vai samazina temperatūru un neļauj degt/nodzēš apkārt esošās lietas/materiālus. Pašu ķīmisko reakciju vairs tiešām neapturēs, vismaz jānovērš, lai nedeg viss pārejais.
es pieņēmu, ka cilvēki sekos uzrakstītajām rekomendācijām – šai gadījumā tas vairumā būtu nomest aparātu uz flīzēm un atraut vaļā visus logus (atšķirībā no parasta ugunsgrēka, kad to darīt kategoriski nevajag). personīgi es iemestu to izlietnē vai duškabīnē/vannā. būs pa rokai pareizs ugunsdzēšamais, aizbēršu to ar pulveri.
akrila duškabīne vai vanna? fanī.
man bleķa, man vieglāk. bet tāpat rekomendācijas ‘nedzēst ar ugunsdzēšamo’ ir pareizi rakstīt. ne visiem piemīt racionāla domāšana.
akrils labi deg? neesmu iedziļinājies.
Kūst.
Bet puskvadrātu ar flīzēm ir vieglāk nomainīt nekā akmens masas vannu.
o.0
akrils neir akmens masa, man liekas.
Mans HTC Mini šovasar piedzīvoja ritīgu elli – dzīvoklī meklēju GPS signalu, noliku uz palodzes pie loga lai to atrastu, bet tad kaut kas patraucēja un pavisam aizmirsu par šo manu nodarbi…. Tikai pēc kādas stundas atcerējos, tādējādi Rīgas centra karstie vasaras saules stari caur logu un gps signāla pieslēgšanās rezultātā telefonu pat rokā nevarēja noturēt(NOPIETNI!) Li-ion bača nesāka degt un telefons arī kā ‘karsts kartupelis’ joprojām strādāja visās savās funkcijās. Nav man kaut kāds lāzertermometrs lai nomērītu precīzu celsija karstumu, kāds tanī brīdī bija, bet ka jau minēju pirmajā mirklī rokā telefonu nevarēja noturēt jo tas dedzināja! Ar laiku protams telefons ēnā atdzisa un viss bija kartībā!
Labi ka lietoju HTC jo Šmansungs ar savu lēto ražošanas procesu gan jau sen būtu sācis kūpēt un man būtu nelāgs ugunsgrēks….
Šis (par Samsung) ir nevajadzīgi tendenciozs viedoklis.
“Nevar rokā noturēt” sākas no kādiem 65 Celsija grādiem.
Pārāk tendenciozs secinājums. Samsungs (S3), wazējot vasarā +30 grādos bez auto kondicioniera, bija līdzīgi sakarsis, taču neaizdegās un nostrādāja 3 gadus bez ar barošanu saistītiem grābekļiem. Tavējam HTC modelim būs kvalitatīvāks akumulators, kurš spēj palikt stabils augstākā temperatūrā.
Man labāk patiktu visrakstā vārds “ja”, nevis “kad” :D
Mazliet iedziļinoties, raksts tiešām ir nepilnīgs.
Pirmkārt, vajadzētu uzsvērt, KĀPĒC nedrīkst lietot ūdeni: ja lietosi ūdeni, izdalīsies ūdeņradis un uguns būs stipri vairāk.
Otrkārt, noteiktu veidu ugunsdzēšamos aparātus noteikti var lietot. Būtu derīgi paprasīt VUGD un attiecīgi papildināt rakstu.
Treškārt, smiltis nebūt nav vienīgais līdzeklis. Var izmantot arī, piemēram, galda sāli, kas mājās droši vien būs biežāk nekā smiltis. Tāpat būtu interesanti uzzināt, vai der kaķa atejas smiltis, tādas droši vien daudziem atrastos. :)
tas ir raksts cilvēkam parastajam, nevis specam ugunsdzēšanā. kāda jēga pieminēt instrukcijā, ka dažus ugunsdzēšamos drīkst lietot, bet citus ne? šai gadījienā labāk aizliegt, nekā atļaut. savādāk būs kā ar to žņauga uzlikšanu asins apstādināšanai, ja ievainots kakls ;)
nu labi, es. notērēšu 20 sekundes, lai paskatītos vai drīkst dzēst elektrības vadus, vai gāzi ar to sarkano štruntu. a ko tā paniskā dāmīte vienā ugunsgrēkā, kuru es izsūtīju ārā? būtu uzgāzusi visu, kas pa rokai, nelasot. par laimi (šai gadījumā) nekas pa rokai viņai nebija, pēc tam atbrauca VUGD. un es tobrīd biju labā šmigā, pēc jauka tusiņa blakus mājā, bet noskaitīju viņai elementāro instrukciju, nošatdaunoju un iznesu kompi (business woman) un izslēdzu elektrības drošinātājus visā dzīvoklī. nez, vai VUGD bija man pateicīgi? :))
par sāli un kaķa smiltiņām piekrītu, par otro punktu pat neiedomājos.
Imho jebkuru ugunsdzēšamo var lietot, no tā jau sliktāk nebūs. Cik zinu, izplatītākie ir pulvera un ogļskābās gāzes aparāti. Tie, kam ir mājās, gan jau zina, kāds aparāts tas ir.
instrukcija tak vispārīga, tādā nedrīkst pieņemt, ka cilvēks ‘gan jau zina’. tās instrukcijas ir tāda sarežģīta lieta, ka pat ne katrs savas jomas profs būtu spējīgs tādu uzrakstīt. jāparedz idiotiskas situācijas, panikojoši vai vienkārši stulbi cilvēki utt.
Nu tad ir divu veidu dzēšamie. Pulvara un Ogļskābās gāzes. Starp citu jūs noteikti pat neziniet kura tipa dzēšamai jums iekš auto – jo var būt abu veidu ;)
Cik es saprotu pulveris nober un traucē pieļūt gaisam, CO saldē.
Pulveri pēc manām domām var droši bērt virsū.
pienācis laiks aprīkot telefonus ar katalizatoriem un sertificēt atbilstību atgāzu normatīviem
Tas jau vairāk attiecas uz telefoniem ar iekšdedzes dzinēja ģeneratoru :D BTW katalizators jau aizgājis apritē, kopš paziņoja par eksperimentiem ar ūdeņraža elementu izmantošanu telefoniem.