Lai noskaidrotu faktorus, kuri ietekmē skolēnu interesi un izvēli savu nākotnes profesiju saistīt ar informācijas tehnoloģijām (IT) un citām eksaktajām zinātnēm, šodien tika prezentēti Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) veiktā pētījuma „Jaunieši IT” rezultāti. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT, kam par iemeslu tiek minēti pastāvošie aizpriedumi par nozari, nepieteikama informācija par karjeras iespējām IT un iedrošinājuma trūkums karjeras izvēlē no līdzcilvēkiem, u.c.
Pētījumā „Jaunieši IT” piedalījās 1528 astoto klašu skolēni (773 meitenes un 755 zēni) no 45 Rīgas skolām. Skolēnu viedokļi ar digitālas aptaujas palīdzību tika ievākti 2016. gada maijā sadarbībā ar Edurio.
Meitenes izvēlas radošākas profesijas nekā zēni
Kā jau minēts, no aptaujātajiem skolēniem tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT (pirmā karjeras izvēle). Meitenes kā savu nākotnes profesiju vairāk izvēlas praktiskas un radošās profesijas, piemēram, viņas vēlas kļūt par ārstēm, dizainerēm un māksliniecēm, kamēr zēni nākotnē vēlas kļūt par programmētājiem, sportistiem un pavāriem. Informācijas tehnoloģiju nozarē kopumā vēlētos strādāt 8% jeb 112 meitenes un 14,9% jeb 205 zēni. Ar citām eksakto zinātņu profesijām nākotnē vēlētos nodarboties 13,2% meiteņu un 14,6 % zēnu.
Tāpat pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka meitenes ir akadēmiskāk orientētas nekā zēni. Tā piemēram 13,2 % meiteņu vēlētos iegūt bakalaura grādu, kamēr tikai 8,62% zēnu gribētu mācīties bakalaura līmeņa studijās. Maģistrantūrā iekļūt vēlētos 15,14% meiteņu un 9,02% zēnu, bet doktorantūrā – 7,3% meiteņu un 5,57% zēnu.
Skolēnus māc aizspriedumi un neziņa par karjeru IT nozarē
Skolēnu vidū pastāv diezgan augsts aizspriedumu līmenis par to, vai IT un saistītās nozarēs var līdzvērtīgi strādāt kā zēni, tā meitenes. Kopumā 43% meiteņu un 44% zēnu norādīja, ka nozare nav vienlīdz piemērota abiem dzimumiem. Pētījuma laikā noskaidrojās arī tas, ka skolēniem ir nepietiekamas zināšanas par karjeras iespējām datorzinātnēs un eksaktajās zinātnēs – kopumā 79% meiteņu un 63% zēnu.
Nepieciešams iedrošinājums un pārliecība par tehniskajām zināšanām
Pētījuma ietvaros ar jautājumu palīdzību tika novērtētas arī skolēnu tehniskās zināšanas dažādos eksaktajos priekšmetos un viņu pārliecinātība vai nepārliecinātība par sniegto atbildi. Gan zēni, gan meitenes uzrādīja vienlīdz labus rādītājus , uz jautājumiem atbildot pareizi, taču tika novērots, ka meitenes ir vairāk paškritiskākas, savu sniegumu novērtējot zemāk nekā zēni.
Kā norāda skolēni, tad iedrošinājumu karjeras izvēlē visvairāk izjūt no vecāku puses, bet vismazāk no skolotāju puses. Tās meitenes, kuras vēlētos savu profesiju saistīt ar informācijas tehnoloģiju nozari (3,1%), minēja, ka viņu ģimenes paziņu lokā ir cilvēki, kuri strādā šajā jomā, tāpat arī zēniem – 2,6% no tiem, kuri vēlas savu nākotni saistīt ar IT, jau šobrīd pazīst kādu nozarē strādājošu.
Kā norāda Tele2 SSC vadītājs Kims Leandersons (Kim Leanderssons), tad pētījuma rezultāti parāda, ka, lai noturētu nozares perspektīvu, ne tikai uzņēmumam, bet arī sabiedrībai kopumā ir jāstrādā kopīgi dažādos līmeņos, lai vairotu skolēnu interesi un iespējas saredzēt IT dažādās puses. „Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes 2020. gadam liecina, ka Latvijā IT nozarē trūks vairāk nekā 4200 IT jomas speciālistu. Darba tirgus prognozes un jauniešu vēlmes šobrīd nesatiekas, tāpēc ir jāstrādā pie risinājumiem,” stāsta Kims Leandersons uzsverot, ka īpaši jāpievērš uzmanība pastāvošajos aizspriedumos jauniešu vidū par to, vai IT ir atbilstoša darba vieta kā zēniem tā arī meitenēm.
[gview file=”https://cdn.kursors.lv/2016/09/Youth-in-IT.pptx” height=”470px” width=”100%” save=”1″]
astotā klasē reti kurš apzinās, ko gribētu pa dzīvi darīt. no maniem kursabiedriem tehnikumā un paralēlā programmeru kursa, cik man zināms, labi ja 6-7 cilvēki turpina strādāt IT jomā. tieši tie paši apmēram 10% no tiem, kas iestājās. tā ka nekas nav mainījies, vairo tu interesi vai nē.
Pareizi. Labāk iet uz psihologiem, juristiem, ekonomistiem. Tur tās smadzenes tā nevajag piepūlēt.
nepiekritīšu tikai par vienu no šīm trim kategorijām. zinu psiholoģi, vēsu un veselīgi domājošu, kas prot sakārtot svešu smadzeņpodu, māca citus apkārt pa pasauli. zinu vairākus juristus, kas likuma burtu izgrauzuši un spēj nolikt vietā visādus safabricētājus vai aizstāvēt arī varbūt vainīgos, kas varbūt nemaz tik vainīgi nav.
sakarīgus ekonomistus gan nezinu.
Grūti jau kautko plānot priekšdienām valstī bez industrijas un līdz ar to attīstības perspektīvām.
IT joma taču ir globāla.
ja cilvēks ir tik ļoti motivēts, ka gatavs ar elkoņiem izlauzties caur indusu bariem globālajā IT lauciņā, tad kāpēc jādomā, ka tāds gribēs aizpildīt vienu no 4200 lokālajām vakancēm valstī, kur algu sarakstos parasti pietrūkst rezinātāja 2 vai 3?
Tā kā Latvijā dzīvošanas izmaksām arī pietrūkst reizinātāja 2 vai 3, tad algas pie attiecīgām zināšanām un pieredzes ir pat ļoti adekvātas.
ja jau atalgojums ir tik adekvāts, tad kāpēc aug speciālistu deficīts? vairāk izskatās pēc pieprasījuma pieauguma bez adekvātas algas seguma.
Tam ir vairāki iemesli, taču atalgojuma nepietiekamība pavisam noteikti nav viens no tiem.
labi, jāmet miers šai diskusijai, jo pārāk daudz nezināmo vienādojumā.