6 atziņas pēc mēnesi ilgas Huawei P9 lietošanas

Daļa Kursora lasītāju mani uzskata par Apple fanboju, kaut es pats šādam apzīmējumam īsti piekrist nevaru. Ja runājam par gadžetiem, kuriem es dodu priekšroku, tad jāsaprot, ka to izvēli ietekmē divas brīžiem diametrāli pretējas vēlmes. No vienas puses, viedtālrunis un portatīvais dators ir mani darbarīki, kuriem jābūt maksimāli stabiliem un ērtiem. Jāatzīst, ka ērtumu gan lielā mērā nosaka pieradums. No otras puses, es nevēlos palaist garām iespēju iepazīt citas tehnoloģijas. Tāpēc ik pa laikam lieku skapī savu iPhone 6 Plus un metos attiecībās ar citu platformu ierīcēm.

Tieši tādā ceļā pirms pāris mēnešiem kļuvu par visnotaļ apmierinātu toreiz pavisam jaunā Samsung Galaxy S7 edge lietotāju un kādu brīsniņu tā bija mana komunikācijas pamatierīce. Ar to telefonu viss tiešām bija labi un arī mūsu apskatā tas izpelnījās augstu novērtējumu. Pēc tam manās rokās nonāca jaunais Huawei P9 flagmanis. Jā, tas pats, kam tās divas Leica kameras. Kādu brīdi uz šo telefonu raudzījos ar zināmu devu skepses, jo, lai arī zinu, cik ļoti Huawei pēdējo dažu gadu laikā ir audzis un pilnveidojies, šaubījos vai P9 būs gana labs, lai kļūtu par manas ikdienas pašu galveno tehnoloģiju ierīci. Tomēr nolēmu “noriskēt” un mēnesi vēlāk jāsaka, ka Huawei ir spējis mani pārsteigt. Un pārsteigt patiešām pozitīvā ziņā, jo pat pēc mēneša man nav īsti lielas vēlmes atgriezties pie iPhone.

Praktiskā ziņā gan tas laikam būs jādara, jo ik mēnesi maksāt 45 eiro par putekļu krāšanu nav īsti prātīgi un sena paruna vēsta, ka Android ierīces ir jāpārdod pie pirmās izdevības, jo tām vērtība krītas nepiedodami strauji.

Zemāk vēlos uzskaitīt dažas galvenās atziņas, ko guvu mēnesi ikdienā lietojot Huawei P9. Labprāt gribēšu dzirdēt arī tavu pieredzes stāstu lietojot šo telefonu.

Ierīces dizains un uzbūves kvalitāte

Jau šī telefona prezentācijas dienā atzinīgi novērtēju P9 korpusa uzbūves kvalitāti un tas man šķita vismaz vienā līmenī ar pirms kāda laiciņa izlaisto Huawei Mate S. Tagad, kad esmu šo telefonu palietojis mēnesi, secinu, ka tam ir perfekts izmērs – telefons nav nedz par mazu, nedz lielu un tā forma to ļauj pietiekami ērti noturēt rokā. Vienīgi telefons sava metāla korpusa dēļ ir diezgan slidens un ja es izlemtu to lietot arī turpmāk, būtu jāpameklē kaut kāds ādas vāciņš (līdzīgs kā iPhone Leather Case). Bez tā telefons ir pagrūtāk paceļams no plakanas virsmas un naktī ejot gulēt pārāk skaļš noliekot uz naktsskapīša. Te gan risinājums būtu tamborēta sedziņa uz kura liegi noguldīt telefonu pirms laižos miedziņā. Ak, jā, mēneša laikā man vairāki paziņas ir prasījuši kas tas par tādu smuku telefonu. Tātad, Huawei dizaineri ir kaut ko pareizu paveikuši arī ierīces dizaina jomā. Arī es var piekrist tam, ka P9 ir patiešām gaumīgi nostrādāts gan dizaina, gan korpusa uzbūves ziņā. Arī fiziskās pogas ir nostrādātas perfekti, tās ir pareizajos izmēros, vietā un spiežas tieši tā kā vajag.

Pirkstu nospiedumu lasītājs

Atsevišķā punktā vēlos uzsvērt arī pirkstu nospieduma lasītāju. Jā, tas nav nekas jauns un iPhone Touch ID mani iemācīja ikdienā izmantot šādu autentifikācijas metodi, taču jāsaka, ka Huawei P9 tā darbojas pat labāk. Jā, no sākuma ir mazliet jāpierod ar pirkstu sataustīt sensoru ierīces aizmugurē, bet kad esam ar šo kustību apraduši, telefons tiek atbloķēts zibenīgi un arī ilgstošāk lietojot šī funkcija darbojas praktiski bez kļūdām. Tagad man pat šķiet lieki, ka uz iPhone mājas poga no sākuma ir jānospiež un tikai tad tiks aktivizēts pirkstu nospiedumu lasītājs. Vēl esmu pieradis ar pirkstu slidināt uz leju pār šo sensoru, lai ekrānā noslidinātu paziņojumu joslu. Nebiju domājis, ka praksē tas tik viegli ieiesies. Citus žestus gan neesmu pieradis lietot ikdienā (piemēram, uzņemt attēlus ilgāk paturot pirkstu virs sensora).

Saskarnes jautājums

OK, ar šo bija mazliet jāpastrādā. Huawei P9 izmanto EMUI grafisko saskarni, kas savā būtībā man pat tīri labi patīk. Tā kaut kādā mērā var tikt uzskatīta par iOS klonu, taču rezultātā ir sanākusi pat gaumīgāka. Man patiešām patīk tīras līnijas, smalkas detaļas un vizuālais tēls. Tomēr man ir lielas pretenzijas par dažām smalkām detaļām mājas ekrāna vizuālajā noformējumā. Proti, mani nenormāli besī ārā, ka telefons mēģina ikonām uzminēt fona krāsu un tādējādi vairumu no tām sacūko. Jā, jā, es apzinos, ka tas ir sīkums, tomēr noteiktās jomās manī ieslēdzas kaut kāds perfekcionisms un visu gribu “pa savam”. Par laimi Android platforma ļauj zināmu brīvību un visai ātri uzstādīju Nova Launcher. Biju patestējis vairākus launcherus, bet kaut kā manai patikšanai vairāk atbilda tieši Nova launcher, ko biju lietojis jau iepriekš. Rezultātā esmu nošāvis divus zaķus ar vienu šāvienu – mājas ekrāns ir tieši tāds, kādu vēlos, bet visa pārējā sistēma ir mani apmierinošā EMUI daļa. Es, protams, apzinos, ka Nova launcher izmantošana noteikti mazliet ātrāk izrij bateriju. Bet ko tik nepiecietīsi skaistuma dēļ.

Ekrānšāviņos zemāk var uzskatāmi redzēt par ko es “piesienos”. EMUI pēc noklusējuma mēģina ikonām piemeklēt fonu. Paskaties pirmajā bildē uz Play Store ikonu, tur pavisam lieks ir tas baltais fons. Messenger aplikācijai tas pats. Feedly vispār mēģina uzlikt zaļu fonu un tādējādi ikona “pazūd” tajā zaļā pļeckā. Nova launcher, savukārt, ikonas nemēģina izcūkot un tās izskatās tieši tā kā iecerēts. Vienīgi uz Nova launcher nevaru vairs dabūt to smuko pulksteņa/laika apstākļu logrīku. Vēl viens gļuks ir P9 noklusētajā e-pasta klientā, tas neprot līdz galam veiksmīgi attēlot latviešu valodai raksturīgos burtus un daļā e-pastu ap tiem veido dīvainas atstarpes. Rezultāts izskatās tik slikti, ka pārgāju uz Outlook aplikāciju. Tur vismaz šāds gļuks nav novērojams.

Baterija

Ja runājam par baterijas tēmu, tad Huawei P9, protams, nestāvu ne tuvu vienā līmenī ar iPhone 6 Plus. Ar P9 es varu nodzīvot vienu darba dienu, bet ne vairāk. Par laimi telefona uzlāde ar jaudīgo (5V 2A) lādētāju ir visnotaļ ātra. Speciālus mērījumus veicis neesmu, bet šķiet, ka P9 uzlādējas ātrāk nekā mans iPhone. Tāpat ik pa laikam pievēršu uzmanību Huawei brīdinājumam par to, ka šāda vai tāda aplikācija tērē nešpetni daudz enerģijas. Vienīgi mazliet neērtības sagādā tas, ka šim telefonam ir USB Type-C kabelis un tādi vēl apkārt nav pārāk izplatīti. He, gadu gaitā iPhone lādētāji jau man bija iedzīvojušies mājās, darbā un pat auto. Huawei gadījumā katru rītu ir jācenšas kabeli ielikt somā. Bet tā ir kaut kāda fobija, jo vēl nevienu dienu nav bijis tā, ka līdz vakaram P9 ir pavisam sauss.

Kamera(s)

Es neesmu nekāds dižais fotogrāfs un telefona fotogrāfijai pieeju ļoti racionāli. Kamerai ir jābūt pietiekami labai, lai es varētu piefiksēt man svarīgus notikumus un daļu no bildēm ir jāspēj smuki publicēt sociālajos tīklos. Viss, neko vairāk man no telefona kameras nevajag. Es pat ar video filmēšanu īpaši neaizraujos. Jau pēc pirmajām dienām ar šo telefonu sapratu, ka kamera ir lieliska. Attēli tiek uzņemti ātri un vairumā gadījumu arī patiešām labā kvalitātē. Arī slikta apgaismojuma apstākļos, kas joprojām ir klupšanas akmens iPhone kamerai. Vienīgi, atklāju, ka dažas aplikācijas neprot tikt galā ar to, ka P9 aizmugurē ir veselas divas kameras. Piemēram, Citadeles bankas jaunā mobilā aplikācija tā arī nespēja aktivizēt MobileSCAN kodu, jo vispār nekā nereaģēja uz kodu (diez kā ar šo telefonu darbotos Mobilly aplikācija, kurai būtu jāatpazīst stāvvietu maksājumu QR kodi) un arī Instagram darbojas jancīgi, jo uzņemot attēlu ar šo aplikāciju atšķiras attēls (tīri novietojuma ziņā) pirms un pēc uzņemšanas brīža. Bet kopumā mani nemaz nepārsteidz šī telefona kameras darbība, jo dažos pēdējos gados Android flagmaņos ir iebūvētas vismaz tik labas vai pat labākas kameras nekā iPhone. Izmantojot P9 priekšējo kameru visu laiku jāatceras atslēgt izskaistināšanas režīms, jo tas seju padara pārāk daiļu :)

Bet kā tas viss kopā darbojas?

Pareiz, es taču nemaz neesmu pastāstījis par to kā telefons darbojas ikdienā. Ar ikdienu es saprotu e-pastu un sociālo tīklu darbināšanu visas dienas garumā un diezgan regulāru Waze un Di.fm interneta radio aplikācijas izmantošanu. Dažkārt šķita, ka GPS signāls varētu tikt uzķerts ātrāk un tā dati (Waze aplikācijā) atjaunoties ātrāk (piemēram, par ātruma izmaiņām), bet, iespējams, mana sajūtu atšķirība ir meklējama tajā, ka Android un iOS platformās Waze tomēr darbojas mazliet citādāk. Ak, jā, Huawei ne velti atzīst par tīklu spečukiem. Piekritīšu arī es, jo vietās, kur mans iPhone nodrošina pavisam švaku signālu, Huawei uztveramība ir krietni labāka.

Ar Android telefoniem mūžīgā baža ir tā, ka agrāk vai vēlāk telefons sāks bremzēt un kārties un līdz šim mana pieredze ar pilnīgi visiem Android telefoniem ir bijusi vairāk vai mazāk tieši tāda. Arī pavisam nesen lietotais Galaxy S7 edge man dažu nedēļu laikā paspēja pāris reizes pats no sevis norestartēties un tipiski tas notika brīžos, kad man tas ir visneērtāk. Es tagad speciāli centos atsaukt atmiņā gadījumus, kad līdzīgus pigorus izspēlēja P9 un, zini, nespēju. Telefons man visu šo lietošanas periodu ir darbojies plūdeni un bez jelkādiem nepatīkamiem pārsteigumiem. Tātad, Huawei ir malači izstrādājot savu Hisilicon čipsetu un programmatūras pusi. Iespaidīgi! Es gan palieku skeptisks par ilgtermiņu un domāju, ka agrāk vai vēlāk arī šis telefons sāks uzvesties kā tipisks Android verķis un sāks bremzēt. Bet varbūt tie ir tikai stereotipi :)

Rezumē laikam būs tāds, ka man prieks par manu saņemšanos mēģināt labāk iepazīt šo telefonu, jo ļoti viegli savā skepsē būtu bijis palaist garām to, cik tas ir veiksmīgs produkts. Tagad zinu, ka to varu lietot ikdienā kā uzticamu saziņas rīku un tas (kā dzelzis) nav ne par kripatiņu sliktāks par iPhone. Tagad tikai jāizdomā ko iesākt ar iPhone. Vai Huawei P9.