Pirmie iespaidi par jauno Audi Q7

Eh, Audi. Man ir jāatzīstas, kaut pēdējos 10 gados esmu saskāries ar desmitiem dažādu auto modeļu, piedalījies visdažādākajos jauno un ne tik jauno spēkratu testos, jaunos Audi izmēģinājis tikai vienreiz – tālajā 2007. gadā un tas bija Audi R8. Tas bija vienīgais mirstīgajiem pieejamais superauto tests, pie tam trases apstākļos Biķernieku sporta kompleksā. Principā varētu teikt, ka gredzenu pavēlnieku neesmu padziļināti izmēģinājis un par to rakstījis, jo R8 pieredze nedod priekštatu par Audi kā tādu.

Tā kā man ir iespēja regulāri doties izmēģinājuma braucienos, tad tieši Audi pieredzes trūkums darbojās kā pamudinājums, lai noorganizētu dienu ar pavisam svaigo Q7. Sacīts, darīts.

OK, nav jau tā, ka es neesmu braucis ar nevienu Audi 10 gadus, ir sanācis ar faktiski visiem modeļiem, sākot no A1, turpinot ar dažādu gadu A3 un S3, nemaz nerunājot par A4, A5, A6 un A7. Ļoti patīkami pārsteigts paliku pēc pavisam nesenā brauciena ar mazāko Audi ģimenes locekli A1 – ar 1.4 TSI dzinēju tas bija pat ļoti jautrs un simpātisks auto. Tādēļ uz ļoti pozitīvas nots gaidīju īsto brīdi, lai dotos uz Moller Rīga Eizenšteina ielā pakaļ melnajam spēkratam.

Noteikti ir jāatzīst, ka Audi pēdējos gadus ir audzis, ir jūtami uzlabojies gan virsbūves, gan salona dizains. Man personīgi bija ļoti grūti tikt pāri A6/Q7 salona dizainam – kā ar japāņa roku radīts 2000 gadu sākumā, tā 10 gadus tas ir palicis bez izmaiņām. Tieši tāpat arī pamatīgi atpalika Audi multimediju sistēmas jeb MMI, nenodrošinot ne adekvātus ekrāna izmērus, ne ērtu un pārskatāmu vadību. Dzinējos gan Audi vienmēr ir bijis līmenī. Tā jau tautā runā – jaudīgo dzinēju īpašnieki nepievērš uzmanību ārienei un otrādi.

Kad nu jau vācu dizaineris pilnībā un no jauna izstrādāja Q7 veidolu, manuprāt, viņš sev pievērsa neviltotu uzmanību arī no markas skeptiķiem. Tagad, izvēloties lielu džipu, bija iespēja izvēlēties arī modernu. Audi, manuprāt, nogaidīja pārāk ilgi jaunā modeļa radīšanā, bet steigties jau nebija kur – tiešo konkurentu praktiski nav un Mercedes gulēja vēl ilgāk. BMW pat nesaprot, par ko ir runa.

Pieķeramies tehniskajai pusei. Tagad izvēle sastāv tikai no 3 dzinējiem, visiem sešu cilindru V veida. Sarakstā ir 3 litru benzīna turbo dzinējs ar 333 zirgspēkiem un 440 ņūtonmetru griezes momentu un divi 3 litru dīzeļa dzinēji attiecīgi ar vienu vai divām turbīnām. Vienam dzinējam ir 218Zs un 500Nm, otram 272Zs un 600Nm. Sarakstā ir, bet vēl nav pieejams e-Tron dīzeļa hibrīds, nav arī informācijas par tā pieejamību Eiropā. Drīz būšot. Man tika jaudīgākā dīzeļa versija. Fuu.

Pieļauju, ka bez elektriskā būs arī citi ekskluzīvāki dzinēji kā iepriekšējās paaudzēs, proti, V8 un V12 dīzeļi ar pavisam interesantiem dinamikas parametriem. Piemēram, 6 litru V12 dīzeļdzinējs iepriekšējā paaudzē sasniedza fantastiskus ciparus, proti, 500Zs un 1000Nm.

Piekare tagad pieejama 3 variācijās – vienkāršā, adaptīvā pneimatiskā un adaptīvā pneimatiskā sport versija, kur papildus ir iespēja automobili pazemināt par 15mm zemākajā iestatījumā.

Gaismas noteiktas ir vērtas veselu nodaļu, inovācijās Audi vienmēr ir bijis priekšā. Ja aizmugurējās LED gaismas sērijveida auto Audi nebija pirmais, kurš ieviesa, tad priekšējās dienas gaismās gan un jau 2004.gadā. Pieejams tajā laikā tas bija tikai A8 un tikai W12 versijā, bet fakts paliek fakts. Lexus pa pēdām sekoja tikai pēc 2 gadiem, bet jau ieviesa pirmās tuvās LED gaismas, savukārt jau 2007. gadā Audi atkal izleca visiem priekšā, ieviešot pirmās pilnās LED gaismas savā sporta auto R8. Nākamos gadus jau starp ražotājiem bija sīva rīvēšanās, izcēlās gan Mercedes ar pirmajiem adaptīvajiem LED starmešiem, gan BMW ar pirmajiem mehānisko kontroli. Audi nepalika atbildi parādā un 2013.gadā ražošanā nodeva pirmos digitāli kontrolējamos bezatspulgu pilnos LED tālo gaismo starmešus, kuri sastāv no 25 individuāliem LED segmentiem, to nosaucot par Matrix LED. Protams, pieejami tie lukturi bija tikai Audi flagmanim A8. Tagad Matrix LED gaismas ir pieejamas arī pavisam jaunajam A4, kā arī A6, A7, TT un mūsu apskates objektam Q7. Kaut BMW pirmais izziņoja par lāzeru gaismām savā aktuālajā septītās sērijas BMW, kura apskatu varējāt lasīt pašā gada sākumā, Audi arī ir parūpējies par tā ieviešanu un jau ir demonstrējis pirmās organiskā LED aizmugurējās gaismas. Pagaidām gan tikai kā konceptu, bet atkal pirmie.

Demo modelis bija aprīkots ar Matrix LED priekšējiem starmešiem un arī aizmugurējās pagriezieni rotaļājās jaunajā Audi dizainā ar slīdošo gaismas virteni.

OK, ķeramies pie apskata. Jau uz ielas vērojot jaunos Q7, var pamanīt, ka auto tagad izskatās patiešām premium. Tieši tāda pati sajūta ir arī sēžot salonā – ļoti nostrādāts, pārdomāts un dārgs. Ir patīkami pieskarties itin visam, nu gandrīz. Vienīgais pārspīlējums, kura pielietojumu īsti visas dienas garumā nemaz neatradu, bija milzīgais portatīvā datora stila skārienpaliktnis. Viss bija ērti pieejams tāpat, man ne reizi neradās nepieciešamība pieskarties tam brīnumam. Vēl viena nesaprotama lieta bija priekšējo sēdekļu masāžas pogas novietojums. Iepriekš nepaskatoties, to nekad nesameklētu, uz tausti praktiski nesajūtama. Bet ar to dīvainības nebeidzas. Tajā momentā, kad esi sataustījis un nospiedis pogu, ir jāpārmetas uz otru pusi, proti, jāmeklē pēc multimediju vadības sviras, jo masāžas izvēle uz lielā ekrāna ir jāveic tieši ar to sviru. Tā kā izvēlne pazūd ļoti ātri, man sanāca tik ar trešo reizi izvēlēties masāžas režīmu. Sīkums, bet ļoti nepārdomāts un kaitinošs, pie tam masāžas pogu var nospiest netīšām. BMW šeit ir pamatīgi izvirzījies vadībā, savā septītajā sērijā ieviešot skārienjūtīgās sēdekļu regulēšanas sviras – tikai tuvini pirkstus regulatoriem, uzreiz tiksi informēts, ko panāksi. Audi savā lielākajā un dārgākajā premium bezceļniekā varēja padomāt par ko līdzīgu.

Bose premium 3D mūzikas sistēma skan dikti labi, pietrūkst basa skaļruņa spēka mazliet, bet to atrisinot Bang & Olufsen Advanced 3D skaņas sistēma. Bang & Olufsen ražojumu esmu izbaudījis jaunā BMW X5 un noteikti kvalitatīvāku rūpnīcas ražojumu manas ausis nav dzirdējušas. Cerams Q7 ir tāpat. Vispārēji Audi MMI savu dizainu nav mainījis 15 gadus, tikai uzlabojis. Ja Audi domā, ka lieki uzlabot perfekto, tad lai pāršķirsta labas lietošanas rokasgrāmatu vēlreiz. Standarta funkcijām piekļūt un tās vadīt ir ļoti vienkārši, bet viss pārējais ir uzbūvēts cilvēkam ar grādu. Es relatīvi vienkārši noorientējos, vecāka gada gājuma cilvēki vai mazāk tehnoloģiski šķiet tur apjuktu jau pirmajās sekundēs un turpinātu ceļu radio šņākoņā, nemācēdami pārslēgties atpakaļ no elles, kur ir iekļuvuši.

Labi, pietiek piesieties.

Vēl viena lieta, pie kuras Audi piestrādā jau itin sen ir sēdekļi. S-Line komplektācijā tie var dižoties gan ar fantastisku izskatu, gan sēdēšanas ērtumu, tikpat ļoti arī ar muguras un sānu atbalstu. Padomāts ir arī par aizmugurē sēdošajiem un tie ir saņēmuši ērtus dīvānus, kā arī iespēju tikt pie 10.1 collu planšetēm, lai baudītu multimedia vidi. Žēl, ka demo modelim šis aprīkojums nebija uzstādīts. Pačukstēšu, ka lēti tas nav – par planšeti aiz viena priekšējā sēdekļa nāksies šķirties no 1300 EUR un par divām vairāk kā no 2400 EUR.

LCD spidometrs ir nostrādāts vienkārši izcili, skaists, ērts, informatīvs un viegli uztverams. It īpaši kartes režīms. Pat saprotot faktu, ka Latvija ir Waze zeme, prasījās izmantot tieši iebūvēto navigāciju, vienkārši baudot tās attēlošanas kvalitāti itin visur.

Viss salons ir mākslas darbs, neuzkrītošas LED gaismas virtenes un, protams, regulējamas toņu spēles pēc garastāvokļa un iegribas. Kvalitatīva lakota koka imitācijas (ceru nekļūdos šo skaļi sakot) apdare, pogas ar vēlmi tām pieskarties vienkārši tāpat, bez iemesla. Eh, nesalīdzināmi ar iepriekšējām paaudzēm. Pat arī dārgā gala pārstāvis A7 veidolā man sniedza arvien lielāku vilšanos ar katru nākamo pieskārienu kādai regulēšanas svirai vai pogai. Šoreiz Audi tiešām ir pārspējis pats sevi.

Ja praktiski visus iepriekšējos izmēģinājuma braucienus es pavadīju vismaz 500 kilometru ceļa posmos, tad Q7 dižojās tikai par Rīgu un tās apkārtni. Un tas nebūt nav slikti, tomēr šādus auto pamatā pērk tikai pilsētnieki un vienīgie dubļi, ko bezceļu pavēlnieki redz, ir uz netīrajām Rīgas ielām.

Šeit uzreiz ir vērts pieminēt pre sense sistēmu, kuru sanāca arī netīšām izmēģināt dzīvē. Ļoti līdzīgi kā svaigajā Subaru Outback, kuru Kristaps izmēģināja kādu laiku atpakaļ, kamera priekšējā stiklā novēro situāciju uz ceļa un vai nu brīdina pie nepieciešamības vai pilnībā aptur auto. Līdz 40 km/h avārijas situācijas varot tikt novērstas pilnībā (ja tev kāds pēkšņi aizmugurē neieskrien), bet pēc tā ātruma un līdz 85 km/h var samazināt avārijas sekas līdz minimumam. Manā gadījumā pēkšņi neatļautā vietā caur ceļa malām novietotām automašīnām ceļu šķērsoja riteņbraucējs, kuru es nepamanīju vispār, bet Audi pre sense auto apturēja. Kādu brīdi bolīju acis neziņā par notiekošo un nesapratu, kāpēc Q7 uz manis bļauj, bet zaglīgi prom lavošais veselīgā dzīves veida piekopējs sevi nodeva. Ātrums gan arī bija līdz 20 km/h, bet tāpat varēja sanākt visādi. Driver assist logs instrumentu panelī rāda arī citu noderīgu kā drošības informāciju, gan braukšanas ieteikumus.

Pirmais šo sistēmu izdomāja Volvo un savā XC60 city safety kā standarta aprīkojumu ieviesa vēl 2008. gadā. Sistēmu modernizētā versijā nu jau ievieš ļoti daudz auto ražotāji. Nav man sanācis vēl pārbaudīt Subaru redzējumu par drošību, savukārt pēdējā laiduma Volvo versiju vēl pavisam nesen izbaudīju aktuālākajā XC90, kur stingri pret manu gribu salona pārstāvis “spieda” uzticēties auto, noņemt kājas no bremzēm un ļaut auto ietriekties pie luksafora stāvošajās automašīnās. Protams, XC90 pilnībā apstājās brīdi pirms auto, bet bailes tas man iedzina pamatīgas, jo distance, kur auto reaģē tavā vietā, ir, manuprāt, pārāk tuva. Pie tam, ir svarīgi, lai tu instinktīvi nerauj stūri kādā no virzieniem, jo tad Volvo sapratīs, ka tu kontrolē situāciju un ļaus tev pašam rīkoties. Tas noteikti var rezultēt ar avāriju, ja rīkosies pārāk vēlu. Audi tomēr pats uzņemas atbildību – ja ir brīdinājis, tad pats arī apstāsies.

Tā kā man nesanāca pamest Rīgas apkārti, bet vēlme auto pārbaudīt mazliet ekstrēmākos apstākļos pamatīgi tramdīja, tad devos uz Valdlaučiem, kur ļoti labu smilšu posmu ar kalniņiem man ierādīja Kursors.lv patrons.

Muļķošanās vien sanāca, ne 21 collu riteņi, ne riepas, ne īsti pats smagais auto ir atbilstošs kārtīgam bezceļam, tāpēc es neriskēju uz iekšējām provokācijām, lāpstas arī man līdzi nebija. Teikšu kā ir – vilkmes pietiek, lai varētu arī iziet uz nelielu risku. Ja X6 ar pavisam līdzīgu jaudu man iedzina sajūtu, ka jaudas ir jūtami par maz, Audi īsti vairāk neprasījās. Noteikti lielu lomu spēlē daudzi faktori, ne tik daudz pats dzinējs. Sajūta kā vieglajā auto noteikti nav, bet noteikti arī ne kā autobusā, ļoti sabalansēti.

Tomēr man atkal jāraida pāris pārmetoši šāvieni Audi virzienā.

Konkrētais demo modelis bija aprīkots ar otro no trim piekares sistēmām – adaptīvo pneimatisko bez iespējas regulēt klīrensu. Un varēju Audi drive select regulēt kurā virzienā vien gribēju – nejutu absolūti nekādu atšķirību ne braucot Offroad regulējumā, ne Comfort vai kādā citā no sešiem. Kārba strādāja identiski, tāpat arī stūres iekārta nemainīja stingrību, ne arī dzinējs darbojās kā savādāk. Pārbaudīju to arī pārvietojoties pa Rīgas ielām, mistiski, bet izmaiņas nejutu. BMW gadījumā izmaiņas ir vienkārši kardinālas. Atbildīgajam inženierim pēriens.

Sanāca noķert arī uhh sajūtu – kalniņš bija pietiekami stāvs, lai Q7 iespringtu un liktu pārdomāt lāpstas trūkumu. Noteikti gribētos veikt kārtīgu salīdzinājumu ar tiešajiem konkurentiem un vispār veikt kārtīgu civilizētu bezceļu testu, lai saprastu Audi Q7 tēmē Mercedes GLS vai Range Rover Vogue virzienā vai nē.

Vēl viens pārmetums ir automātiskās ieparkošanās sistēmas virzienā, es nekādi nespēju piespiest Audi novietot auto manā vietā. Un es mēģināji visādi, ņēmu palīgā arī Youtube. Beigās palika kauns muļļāties kā blondīnei un metu mieru tā arī nesasniedzis mērķi. Ja tā sistēma darbojas kā vajag, tad noteikti aktivizēšana atkal ir saprotama tikai cilvēkam ar grādu.

Kaut sajūtas salīdzināt ar Mini būtu stulbi – Mini atdot man negribējās, bet Q7 mani nenopirka. Tomēr noteikti lika nākamo auto izvēles sarakstā Audi atkal iekļaut. Atceramies, ka pat beigts pulkstenis divas reizes dienā rāda pareizu laiku – es došu iespēju Audi sevi atkal pierādīt. Audi gan nevienam nav nekas jāpierāda, tomēr ceru, ka ražotājs nav nošāvis greizi un visu aktuālo modeļu apdares kvalitāte ir tik pat laba.

Paldies Moller Auto Rīga par sniegto iespēju izmēģināt.

Mana cīņu biedra cena ir gandrīz 111 tūkstoši EUR, bet tā Q7 bāzes modeli var iegādāt par 60 tūkstošiem naudiņu. Tomēr Audi vienmēr ir skopojies ar standarta aprīkojumu un par 60 tūkstošiem Q7 sanāks pavisam vienkāršs, sasniegt 150 tūkstošu atzīmi nav lielu grūtību un pat tad nemaz nesanāks ielūkoties individual sadaļā. Tajā momentā gan tu atduries pret izvēli – kurai luksus markai atdoties uz nākamajiem 3 līdz 5 gadiem un izvēle nav viegla.