Microsoft piedāvā darbināt Ubuntu Linux domāto programmatūru Windows 10 vidē

Microsoft pirms savas ikgadējās izstrādātāju konferences Build 2016 kopā ar Ubuntu izstrādātāju Canonical ir paziņojis, ka piedāvās darbināt Ubuntu Linux domāto programmatūru Windows 10 vidē. Pēc paziņojumiem presei noprotams, ka galvenais uzsvars būs uz tā saucamo GNU komandrīku kopas ietvaru – nav informācijas par piemēram grafiskās saskarnes programmatūras darbināšanu šādā veidā, lai gan Canonical pārstāvja Dustin Kirkland bloga rakstā par šo notikumu tas netiek izslēgts. Canonical arī skaidro, ka lai šo funkcionalitāti nodrošinātu, tiek izmantots Microsoft Research radītais sava veida “atgriezeniskais Wine” savietojamības slānis – Linux sistēmas izsaukumi un bibliotēku darbības tiek rūpīgi emulētas izmantojot Microsoft izstrādātu tehnoloģiju. Uz doto brīdi demonstrēti ir pārsvarā populārie komandrīkas rīki, sākot ar bash un beidzot ar rsync.

Jāpiezīmē, ka šādi darbināta komandrindas programmatūra – kas daudzu administratoru prāt ir noteikti ļoti laba funkcionalitāte, jo paša Windows komandrindas rīki ir smagnēji un daudzu lietotāju prāt neparocīgi un neintuitīvi – nav pirmais šāda veida risinājums. Jau vairāk kā desmit gadus ir aktīvs Cygwin projekts – kas kompilē pilnu GNU sistēmu Windows vidē un piedāvā to instalēt caur ērtu instalācijas programmu. Pats Microsoft pagājušā gadu desmita sākumā piedāvāja instalējamu pakotni “Windows services for Unix”, kas ļāva izmantot bash un citus komandrīkus integrētus Windows vidē. Tāpēc tas nav nekas unikāls pēc būtības – kas interesants ir tas, ka Microsoft ir nopietni pacenties un sadarbojies ar Canonical, lai programmatūra darbotos pēc iespējas efektīvāk. Drīz Windows Store – kur nu bez tā – būšot pieejama Ubuntu 14.04 LTS versija, bet ar laiku būs arī 16.04 LTS (kad tas tiks izlaists, notestēts un atzīts par strādājošu).

Ja iedziļinās, šāds solis varētu būt interesants divos aspektos – tas ļautu pārbaudīt dažāda veida Linux programmatūras darbību nepārslēdzoties uz to (izstrādātājiem un integrātoriem), kā arī ļautu vieglāk veikt automātisku Windows darbastaciju automatizāciju administratoriem. Vai šis savietojamības slānis spēs nodrošināt iespēju darbināt arī programmatūru ar grafisko saskarni laiks rādīs – kā nekā Xorg emulācija ir daudz sarežģītāka par Linux sistēmas izsaukumiem. Kopumā šis solis gan manuprāt neliecina par pēkšņi “lielu mīlestību” no Microsoft puses attiecībā uz atvērto pirmkodu, taču vismaz atklātu naidīgumu ir aizstājis mierīgs pragmatisms, kas ir tikai apsveicami.