Opel Adam Rocks automobilim Rīga ir īpaša pilsēta, jo tieši šeit pagājušā gada nogalē notika oficiālais šī auto Eiropas prezentācijas pasākums. Pāris nedēļu laikā mūsu skaisto lielpilsētu apmeklēja ap 700 žurnālistiem no 35 Eiropas valstīm, lai pie aptuveni 40 Opel Adam Rocks automobiļu stūres iepazītu ne tikai auto gaitas īpašības, bet arī dažādas interesantas Rīgas vietas. Kāpēc Rīga? Opel mūsu galvaspilsētu izvēlējies, lai uzsvērtu jaunu vietu un piedzīvojumu atklāšanu. Es pats toreiz šo pasākumu apmeklēt netiku uzaicināts, tomēr mazo auto Rīgas ielās biju pamanījis un tā kā biju dzirdējis par to pozitīvas atsauksmes no draugiem, izlēmu piekrist tā testam, kad beidzot šāda iespēja atceļoja uz manu e-pasta kasti. Un ziniet, tā bija pareizā rīcība! Šis mazais auto ir kas patiešām feins un jestrs!
Opel Adam pilsētnieciskā dzīvestila auto tika prezentēts 2012. gada Parīzes autošovā un savu nosaukumu ieguvis no kompānijas dibinātāja Ādama Opeļa vārda. 3.7 metrus garais un 1.7 metrus platais trīs durvju hečbeks ir būvēts uz saīsinātās Corsa platformas bāzes un ir konkurents tādiem maz-auto kā Fiat 500, Citroën DS3, Ford Ka, Nissan Micra, Volkswagen Up! un mazākajiem MINI. Adam nenoliedzami ir stilīgs auto un tam ir iespējamas vairāk nekā 61 000 eksterjera un 82 000 interjera dizaina kombinācijas. Opel ir izdevies pārdot jau vairāk nekā 100 tūkstošus šo auto un pamatā to izvēlas daiļā dzimuma stūrētājas.
Iepriekšējā nedēļas nogalē man bija iespēja izbraukties ar Opel Adam Rocks versiju, kas ir mazliet augstāks par standarta Adam (Rocks versijā klīrenss ir 14 cm) un auto ir aprīkots ar plastmasas aizsargiem pa visu perimetru. Opel gribētu mums likt domāt, ka šādi mazais hečbeks izskatās pēc SUV, tomēr skaidrs, ka līdz SUV tur tālu. Auto nav pieejama pilnpiedziņa un atklāti sakot man ar to būtu bailes braukt nost no ceļa. Tas ir stilīgs pilsētas auto un ne vairāk.
Protams, gaumes jautājums, taču man Opel Adam šķiet tāds kičīgs un tīri pievilcīgs maz-auto. Tam ir gana pievilcīgi vaibsti un diožu gaismas (kā jau ierasts) tam spēj piešķirt izteiktāku “seju” (un dupsi). Šī auto pielāgošanas iespējas ir nereāli plašas un pircējs var izvēlēties kādu no 19 virsbūves krāsām. Tās tikušas pie asprātīgie nosaukumiem, piemēram, James Blonde, I’ll be Black vai Dancing Green. Tāpat auto ir milzum daudz detaļu, ko var nomainīt, nokrāsot un aplīmēt ar uzlīmēm. Pat disku spieķiem ir nomaināmas krāsainas uzlikas. Šāda auto pasūtīšana pavisam noteikti ir murgs dīleru pārstāvjiem, taču klients gan var izpausties līdz prāta aptumsumam. Bet toties rezultātā tiks iegūts patiešām unikāla dizaina pārvietošanās līdzeklis un tas taču ir tik burvīgi. Lai gan šobrīd nopērkot Opel Adam Latvijā tāpat būsim izteikti unikāli, jo šeit to gluži vienkārši ir ļoti, ļoti maz.
Priekšā vietas pietiek, aizmugurē – ne pārāk
Ja priekšā sēdošajiem pasažieriem ir patiešām daudz vietas, tad to pašu es nekādīgi nevaru teikt par auto aizmugurējiem sēdekļiem. Tajos patiesībā ir tik neērti ierāpties un sēdēt, ka to vietu varēja aizpildīt ar kaut ko noderīgāku. Piemēram, iebūvēt ledusskapi, skandu komplektu vai drēbju skapi. Kad tomēr biju sevi ietusnījis uz aizmugurējā sēdekļa, sapratu, ka tas ir ne tikai pagalam mazs, bet arī ciets un auto jumts uzbrūk manai galvai. Nepalīdz arī auto vidusdaļā iestrādātais viduskonsoles pagarinājums ar dzērienu turētājiem (pozitīvi, ka dzērienu turētāji ir arī abos auto sānos). Šāds inženiertehniskais risinājums diezgan droši garantē, ka auto aizmugurē nebūs iespējams pārvietoties no vienas beņķa malas uz otru. Tātad, aizmugurē kaut cik ērti sēdēt var tikai mazi cilvēciņi.
Runājot par pavisam maziem cilvēciņiem, man bija nepieciešamība ar šo auto manu trīs cilvēku ģimeni aizgādāt iepirkšanās tūrē. Secināju, ka bērnu autokrēsliņš aizmugurē īsti vienkārši nebūs iedabūjams (lai gan tur ir ISOFIX stiprinājumi) un izlēmu to piesiet blakussēdētāja vietā. Šādi es izbrīnu raisīju pilnīgi visos mūsu ģimenes locekļos. Sieva aizmugurē bija izbrīnīta par to kā tas ir braukt, ja blakus nav bērns. Pats jaunais cilvēks bija izbrīnīts, ka blakus ir nevis mamma, bet tētis un arī es pats biju izbrīnīts par to, ka tagad uzmanība jādala starp ceļu un divām izbrīnītām acīm pa labi. Veikalu izbraukājām bez problēmām un tur iztērējām milzu naudu. Ciest nevaru lielveikalu apmeklējumus!
Bagāžas nodalījums šajā auto, kā jau varam iedomāties, ir nosacīts. Tajā knapi iestūķēsim vien pāris iepirkumu maisus un tos būs jāceļ augstu. Taču pastāv iespēja nolocīt aizmugurējos sēdekļus un tad vietas kļūst vairāk. Varēsim sakrāmēt pat nedēļas nogales izbraucienam nepieciešamās mantas.
Laiks sēsties pie stūres!
OK, cik tad var vazāties ap auto? Laiks sēsties pie stūres! Uzreiz vēlos pateikt, ka Opel Adam priekšā ir patiešām ērta sēdēšana diviem cilvēkiem. Tāpat nekādas problēmas nesagādā arī iekāpšana un izkāpšana no auto. Kāpēc es to saku? Pirms kāda laika izbrauktajam Opel Insignia “šikie” sēdekļi bija ar tik augstām apakšējām sānu malām, ka izkāpšana no auto bija apgrūtināta. Opel Adam sēdekļi ar šo kaiti nesirgst, tie ir pietiekami saturoši pat asākas braukšanas cienītājiem, taču vienlaicīgi arī pietiekami ērti. Tāpat ir daudz vietas kājām (khem, vēl viens pārmetums Insignia virzienā) un pārējām ķermeņa daļām. Ak, jā, priekšā sēžot galva nemaz neduras griestos (vismaz auto versijā ar atbīdāmo jumtu).
Ja runājam par sēdpozīciju un no tās atkarīgo pārskatāmību, tad uz sāniem un priekšu viss ir kārtībā, taču izbraukšana no stāvvietām būs ne pārāk ērta, jo acu priekšā būs tuvu novietotās un platās aizmugurējās statnes. Te gan talkā nāk parkošanās sensori, kas darbojas godam. Atpakaļskata kamera gan nav pieejama pat par maksu, taču auto var piepirkt parkošanās palīgsistēmu (APA2), kas atradīs mums vietu un pati grozīs stūri mums atstājot tikai rūpes par pedāļu spaidīšanu.
Ja runājam par ērtībām, tad auto ir pieejama kalnā braukšanas palīgsistēma, kas uz 2 sekundēm piebremzē auto, ja uzsākot braukšanu sajūt, ka auto taisās ripot uz aizmuguri. Sistēma tik tiešām darbojas un var noderēt. Tāpat šim auto ir pieejamas tādas ērtas funkcijas kā pašaptumšojošs atpakaļskata spogulis, lietus sensors un automātiskās tālās gaismas. Testa auto bija aprīkots arī ar aklo zonu sensoriem, kam būtu jābrīdina par svešķermeņiem pirms tie taranē mūs sānos. Praksē šī sistēma mirkšķināja uguņus atpakaļskata spoguļos tik bieži, ka par īpaši uzticamu es to nevaru nosaukt. Pēc divu dienu braukšanas ar šo auto es tā arī nesapratu kāpēc tā reaģē uz auto, kas brauc pretējā virzienā un kāpēc tā mirgo uz tukša ceļa (ļoti slapjā laikā). Kaut kas tur nav līdz galam nostrādāts!
Starp citu, šis ir retais no izbrauktajiem auto, kur pie stūres sēžot es varu aizsniegties līdz bagāžnieka stiklam. Ļoti savāda sajūta, kas liek aizdomāties par to cik droša ir braukšana šādā automobilī. Reklāmas buklets vēsta, ka automašīnā ADAM ir 3 drošības spilvenu sistēmas, kas ir paredzētas gan autovadītāja, gan pasažieru aizsardzībai. Avārijas gadījumā ir pieejami gan priekšējie drošības spilveni, gan gurnu un krūškurvja aizsardzības sānu drošības spilveni, gan aizkarveida drošības spilveni pirmajai un otrajai sēdekļu rindai. Euro NCAP drošības testos Opel Adam saņēmis 4/5 vērtējumu un šajā klasē augstāks novērtējums ir VW Up!, Ford Fiesta un Škoda Fabia.
Interesanti gāja ar Opel IntelliLink multimediju sistēmu. 7 collu skārienjutīgais displejs ir pieņemami atsaucīgs, sistēma darbojas ātri un izskatās tīri pievilcīgi. Man neradās problēmas to sapārot ar iPhone 6 Plus un visai ātri varēju veikt zvanus un klausīties mūziku. Problēmas sākās brīdī, kad gribēju izmantot navigāciju. Opel Adam gadījumā no sākuma ir telefonā jāuzstāda specifiska navigācijas lietotne (BringGo) un tad tā kaut kādā veidā tiks attēlota arī uz auto iebūvētā displeja. Jāsaka, ka es tā arī nesapratu kā to dabūt gatavu. Dīlera pārstāvis teica, ka principā sistēma ļauj auto iebūvētajā displejā attēlot telefona ekrānā notiekošo (screen mirroring). Bet pirms to pats nebūšu izmēģinājis, nevarēšu nokomentēt kā tas darbojas. Bet kopumā šī multimediju sistēma nav tā sliktākā. Nav arī labākā.
Tā kā auto no visiem galiem kliegtin kliedz, ka tas ir stilīgs braucamais jauniešiem, tad biju sagaidījis, ka tā audio sistēma būs skaļāka un kvalitatīvāka. Vismaz demo automobilī tā bija viduvēja, kas nozīmē, ka jau tā mazo bagāžnieku nāktos aizpildīt ar makanu zemo frekvenču skaļruni, jeb subi. Jo roks ir jāklausās skaļi.
Ah, jumts. Demo automobilī tas bija melns, bet klients var izvēlēties arī citas krāsas. Tas ir mīksts un atbīdās. Biju patīkami pārsteigts par to, ka šāda jumta konstrukcija ir pietiekami klusa un vējš netraucē sarunāties pa telefonu (brīvroku sistēmas režīmā). Vējā plīvojoši mati noteikti piešķir kaut kādu šarmu tajās 3 saulainajās Latvijas vasaras dienās. Starp citu, Opel Adam var pat griestos iebūvēt gaismas diodes un tad iedomāties, ka romantiski brauc zem zvaigznēm. Aww!
1 litra dzinējs patīkami pārsteidz
Kad saņemot uz testu šo auto, dīlera pārstāvis teica, ka zem tā motora pārsega pukst viena litra trīs cilindru benzīndzinējs, es iekšēji nosmīnēju. Pēc pirmajiem nobrauktajiem kilometriem savu smīnu noliku malā, jo šis viena litra turbodzinējs ar 115 Zs jaudu ir pilnībā pietiekams, lai aptuveni tonnu vieglo auto uz priekšu kustinātu pietiekami naski. Varu pateikt vēl īsāk – auto brauc patiešām dinamiski. Nemaz tik skaļš tas trīs cilindru dzinējs nav un krustojumos vispār apklust, ja šo auto izvēlamies ar Start&Stop sistēmu. Pēc pārsimts pārsvarā pa pilsētu nošvīkātiem kilometriem vidējais degvielas patēriņš nostājās uz 6.8 litru uz 100 kilometriem atzīmes. Tas nav maz, bet nav arī pārlieku daudz. Šo auto var nokomplektēt arī ar citiem dzinējiem, no kuriem jaudīgākais ir 150 Zs 1.4 litru turbo benzīna četrcilindrnieks. Ak, jā, Opel Adam jau rūpnīcā var aprīkot arī ar gāzes iekārtu.
Tas arī stūrējas tīri saprotami un neiebildīs, ja līkumus ņemsim ar kaucošām riepām. Stūre grozās viegli, taču eksistē vēl arī pilsētas režīms, kuru ieslēdzot stūrei pretestības nav gandrīz necik. Nošķaudies un auto jau brauc nost no ceļa. Tāpat arī atzinīgus vārdus vēlos veltīt sešpakāpju mehāniskajai pārnesumkārbai. Pat man kā ikdienā ar automātu braucošam cilvēkam piešauties pie tās darbības bija vienkārši un visai drīz jau štepselējos ar smaidu sejā. Starp citu, nesen šis auto ir saņēmis arī 5 pakāpju Easytronic automātu.
Esmu lasījis, ka oriģinālais Opel Adam braukšanas ziņā ir nepatīkami ciets auto. Rocks versijā tas ir augstāks un ar pielāgotu piekari, tāpēc es nevaru to nosaukt kā pārlieku cietu. Teiksim tā, ar Rīgas draņķīgajiem ceļiem tas tiek galā normāli. Interesanti, ka ar šo auto nav bailes doties arī ārpus pilsētas. Pirms kāda laiciņa man bija iespēja izbraukt ar Fiat 500 un toreiz secināju, ka auto ir pārāk vienkāršs un nespējīgs uz šosejas. Ar Adam Rocks situācija jau ir labāka un es bez liekām pārdomām ar to mestos tālākos braucienos. Auto uz ceļa turas pietiekami labi arī lielākos ātrumos, fūres to nepūš nost un jaudas pietiek, lai pat veiktu kādu apdzīšanas manevru.
Noteikti būs cilvēki, kas uz Opel raudzīsies skeptiski tieši kvalitātes ziņā. Jau izbraucot ar Insignia novēroju, ka auto ir problēmas ar grabošām plastmasām salonā un bagāžnieka stikls nav izzāģēts simetriski. Adam Rocks gadījumā es nenoticēju aklo zonu sistēmas darbībai, uzsākot braukšanu par daudz vibrēja katalizators un pie vadītāja durvīm bija jau izplīsis gabals izolācijas materiāla ārējā apvalkā. Visādi citādi nekādus būtiskus trūkumus nenovēroju, bet nepameta sajūta, ka ik pa laikam izlīdīs laukā kāds nepatīkams pārsteigums. Varbūt tā ir tikai stereotipu nomākta domāšana, jo nav arī tā, ka pilnīgi visi citi konkurentu auto ir bez problēmām.
Kādi tad ir secinājumi?
Šis atkal ir tas gadījums, kad ar auto es labprāt pārvietotos ikdienā, taču neesmu drošs, ka gribēšu par Opel Adam Rocks maksāt nepilnus 18 tūkstošus eiro (Rocks versija ar 1 litra 115 Zs dzinēju maksā 17 626 eiro). Plikāka Adam cena sākas jau no nepilniem 14 tūkstošiem eiro. Bet pirkt “pliku” Adam arī nav īsti pareizi, jo tā būtība kliedz pēc individuāliem uzlabojumiem. Un Opel mazo auto segmentā vēl nav tādas vēstures (kā MINI vai Fiat 500), lai varētu gulēt uz lauriem un sagaidīt, ka cilvēki par to būs gatavi maksāt vairāk. Bet kā pirmais un no nulles būvētais šāds auto, Adam ir izdevies patiešām patīkams!
Izbrauciens ar mazās klases auto atkal liek aizdomāties par to, ka mēs Latvijā diezgan ačgārni izvēlamies auto. Pārāk daudz tiek braukts ar lieliem un ļoti lieliem (kā likums arī paveciem) auto un novārtā tiek atstāti pilsētas satiksmei (un noparkošanai) piemēroti mazie automobiļi. Tajos jau ir pietiekami augsts komforta un drošības līmenis un ja mājsaimniecībā ir vakance otrajam vai trešajam auto, tad tam vajadzētu būt šādam mazam auto. Bet vidējā latvieša domāšanā izmaiņas laikam nevar gaidīt tik strauji un kamēr šādu auto iegādē un uzturēšanā talkā nenāks valsts, tikmēr turpināsim braukāt ar veciem un dūmojošiem dīzeļ-vrakiem.
Heh, labi rakstīts un teikts!
Ar Rocks vēl neesmu braucis, bet es nedēļu gandrīz nobraukājos ar “parasto” Adam un varu teikt – mani paņēma. Paņēma gan rokas, gan kājas, gan dibenu! Tad vēl “jaudīgais” 150hp dzinējs nebija pieejams un man konkrēti tas mazliet pietrūka.
Viss pārējais ĻOTI patika tajā auto, gan izskats, gan braukšanas sajūtas kā pie stūres, tā blakus.
Pat vienu brīdi apsvēru tā iegādi (ģimenē jābūt vienam lielam un praktiskam auto un vienam pilnīgi debīlam), bet cena mazliet atbaidīja.
Njāa, cena tiešām baigi augsta, ir ļoti jāgrib, lai tik daudz tērētu. Bet 1 litra turbo… Kristap, tu tiešām vēl neesi iepazinies ar forda godalgoto ekobūstu? :)
Vēl nav bijusi iespēja, taču es apsolos laboties :)