Oranžais brīdinājums – BMW //M Experience Biķerniekos

Kamēr sinoptiķi brīdina par trakiem laika apstākļiem un ir spēkā oranžais brīdinājums, visi sirdī trakie jau ir Biķernieku sporta kompleksā, lai, spītējot spēcīgajam lietum un vējam, izbaudītu BMW M mašīnas visā viņu burvībā. Un viņu burvībā nevis to burvībā, jo M auto ir dvēsele – ja ne kā cilvēkam, tad vismaz kā ērzelim, kas nebaidās no pātagas vēziena.

Man kā BMW entuziastam ir ļoti viegli vērtēt citas markas auto – atradīšu katru niansi ko apspēlēt, bet BMW gadījumā jūtos līdzīgi kā pitbulterjers, kurš vismaz cenšas nekost sava saimnieka kājā, savādāk nebūs, kas viņu baro. Varbūt pat precīzāks salīdzinājums būtu ar rozā brillēm – tavas acis vienkārši atsakās ieraudzīt slikto.

Pāris nedēļas atpakaļ BMW Performance dienu ietvaros Inchcape BM Auto man sarūpēja iespēju izbaudīt ceturtās sērijas kupejas jaudīgākās versijas jaudīgāko versiju. Kaut papildaprīkojuma cena gandrīz pārsniedza pašas dārgākās VW Passat komplektācijas latiņu, kopumā paliku mazliet vīlies. Jā, pat dažs labs Bentley īpašnieks varētu pamielot acis un ausis automašīnas salonā, bet, manuprāt, ne auto ieguva īstenu sportisku toni, ne vizuāli varētu pateikt WOW, nu ir sasniegts gribētais un ziemassvētku vecītim būs jāatloka piedurknes. It īpaši ņemot vērā faktu, ka par to cenu jau sanāk M sērija, kura tā vien kliedz “shut up and take my money”.

Savā vēl īsajā dzīvē esmu paspējis izbraukāties ar visdažādākajiem M agregātiem, bet, kaut man vēl benzīns riņķo asinīs un sviedru vietā izdalās tosols, esmu sapratis, ka M sērijas BMW nav ikdienai paredzēts auto. Ciets, ass un nekomfortabls, rijīgs un pilsētā neveikls – tie bija atslēgas vārdi, ar kuriem saistījās pieredze ar šiem pilsētas superauto. Mietpilsoniskās sabiedrības domu gājiens ir vēl draudīgāks – baņķieriem vien šie auto paredzēti, viņiem patīk piedzīvot neciešamas mokas ikdienas braukšanā.

Tagad M3 un M4 varētu būt kas līdzīgs ikdienas sportiskajam piedzīvojumam, ja pat pienu pērkam stikla pudelēs. Vācu auto entuziasti šo fenomenu ir iesaukuši par gulsni (no angļu valodas sleeper) – no malas un sajūtām parasts komfortabls auto, bet, saspaidot pareizās pogas, ne viens vien Porsche paliks aizmugurē riepu dūmu mutulī.

BMW M īpašnieki jau smīkņā ūsās un dusmīgi atcērt “tad jau būs pazudusi tā M sajūta, asums un neprognozētība no tīrasiņu ērzeļa” – bet, ticiet man, nav. Noteikti nav. Manas domas pastiprina sena iepriekšējās paaudzes M3 īpašnieka sejas izteiksme izkāpjot no M4 pēc pāris apļiem pa Biķernieku sporta kompleksa Motoapli – IR, tas IR īstens M. Taureņus vēderā kā no pirmās M pieredzes ar E46 M3 man gan iegūt nesanāca, bet nav jau arī vairs 18, vidusskolas ieķeršanās lai paliek jaunajai paaudzei.

Iespējams, M3 un M4 ir padarīti pārāk civilizēti, iespējams tiem auto būtu jābūt kā elektriskajam ganam, kam gribas pieskarties, bet bail… iespējams. Līdz ar to noteikti viedokļi dalīsies, bet, ja visiem domas sakristu, būtu pagalam garlaicīgi. Kaut esam īsteni benzīngalvas, mēs vēl neesam iemācījušies strikti atdalīt ielas auto no tīra trases aparāta kaut kā mūsu tuvējie kaimiņi lietuvieši. Latvietis praktiskais cenšas diplomātiski samierināt abas frontes puses vienlaicīgi. Iepriekšējām M sērijām trūka vai nu trases īpašību vai tieši pretēji – ielas spējas. Vai jaunie žiglie vācu auto beidzot derēs abām lietām? Bet tad ir arī sev jāatbild uz vienu jautājumu – vai tiešām vēlies, lai pilsētas luksofori ir tava starta tiesneši? 1.jūlija soda apmēri jau ir stājušies spēkā.

Salīdzinot ar iepriekšējo paaudzi gan M3, gan M4 ir nometis vairāk kā 60 kilogramus un to pamatīgi jūt. Auto ir arī kļuvis garāks, platāks un zemāks, salons ieturēts sērijvieda auto ļoti askētiskajās vadlīnijās ar ļoti daudz oglekļašķiedras materiāliem apdarē. Atmosfēriskie dzinēji atstāti vēstures grāmatā un vietu zem pārsega ir ieņēmis rindas sešinieks ar divām turbīnām. Iepriekšējā V8 dzinēja fani jau šo auto ir izslēguši no pirkuma saraksta, bet varbūt velti? Noskaidrosim.

Interesentiem tika piedāvāti testa braucienam M3, M4 un pavisam jaunais X6M. Lai arī tehniskie rādītāji dikti līdzīgi, katrs modelis kardināli atšķiras.

Neskatoties uz to, ka zinu visu BMW kodus no galvas jebkurā diennakts laikā, pašos pēdējos modeļos iestājas mazs zemeņu ķīselis – kā nu ne, M modeļi tagad piekļaujas citiem kodiem kā vienkāršākie brāļi. Ja F32 būtu ceturtās sērijas kupejas pareizais kods, tad tādas pašas virsbūves M4 jau tas ir F82. Tieši tāpat trešās sērijas sedana virsbūves kods ir F30, savukārt M3 tas ir F80.

Lai padarītu šo rakstu mazliet garlaicīgāku, apgrūtināšu ar dažiem tehniskiem parametriem. Par X6M nestāstīšu, teikšu godīgi, ka to auto nesaprotu, tas ir vienkārši pilsētas švītiņu penālis.

M3 maksā sākot 74 800 EUR, M4 maksā sākot no 76 200 EUR, abi ar rokas pārnesumu kārbu. Ar M Double Clutch divsajūgu robotu cipars jau paliek draudīgāks un ir attiecīgi  78 770 EUR par M3 un 80 170 EUR par M4. Trasē pieejamie M3 visi maksāja 107 500 EUR, M4 107 000 EUR un 109 000 EUR.

No papildus komplektācijas varu minēt, ka visi auto bija aprīkoti ar oglekļa keramiskajiem bremžu diskiem, kas vien jau maksā 6 000 EUR, pilno ādas salona apdari par gandrīz 3 500 EUR, navigācijas sistēmu par 1 200 EUR un M braucēja pakotni par 2 500 EUR, kura maksimālo ātrumu palielina līdz 280 km/h un piedāvā bezmaksas braucēja apmācības.

Pievēršoties pašam pasākumam – BMW atkal bija līderi, paši pirmie noorganizējot pasākumu atjaunotajā Biķernieku trasē. Vai tas ir labs līderisms vai vīsdegunība, lai paliek katra paša ziņā, katrā gadījumā Inchcape BM Auto bija pacentušies, lai sniegu spēcīgas emocijas, kuras pietiks visai nedēļai un pāri paliks vēl nākamajai grūtajai pirmdienai.

Bija pieejami seši spēkrati, kurus 30 vērtētāji no žurnālistu vides vai pieaicinātajām VIP personām varēja riņķot pa Biķernieku tā saukto mazo motoapli jeb Meža apli 2.4km garumā. Sadaloties grupās pa seši, vienā 10 apļu braucienā katrs interesents varēja izbaudīt divus pēc savas vēlmes un iespējām piemērotos auto. Man izvēle bija pašsaprotama – M3 un M4. Sportiskos spēkratus stūrēt palīdzēja iespējams labākie Latvijas autosportisti – drifta zvaigzne Gvido Elksnis, LeMans pilots Konstantīns Calko, rallijkrosa spīdeklis Reinis Nitišs, rallija leģenda Ivars Vasaraudzis, drošas braukšanas skolas instruktors Renārs Vinokurovs un pieredzējušais šosejas braucējs Haralds Šlegelmilhs, kurš šogad spēkus iemēģina Lamborghini kausā.

Lietus visa vakarā garumā neļāva atspringt pat pašiem sportistiem – ātrā slapjā trase varēja laupīt kontroli pār auto dikti viegli. Pavadošie sportiski ne tikai pastāstīja par pareizu trajektoriju izvēli, bet arī rūpējās par veselā saprāta saglabāšanu un ar šādiem auto to zaudēt ir pavisam vienkārši, adrenalīns dara savu.

[youtube http://www.youtube.com/watch?v=wFnclR41Xd0&w=560&h=315]

Un šeit sākas pats interesantākais. Pirmais auto, ar kuru devos trasē, bija M4, konkrētajā momentā lietus bija rimies, bet  trase saglabājusies ļoti slapja. M4 turēja trasi vienkārši fantastiski, faktiski nevienā situācijā neparādot zobus un nodrošinot saķeri tuvu izcilības atzīmei, turpretī M3 pastiprināta stūma ārā auto priekšgalu un pēc izjūtām bija ļoti “vaļīgāks”. Auto bija papildus jātur, paātrināties varēja daudz vēlāk līkuma izejās un vidējais apļa ātrums jūtami nokritās. Jebkurā gadījumā vidējie apļa ātrumi jūtami pārsniedza ikdienas braucēja sāpju slieksni.

Pēc brauciena apspriežot manus novērojumus, saņēmu līdzīgas atbalsis un izbrīnus no braucējiem, kuriem sekoja nesapratnes izbolītās acis – kāpēc? Arī sportisti dalījās ar tādiem pašiem secinājumiem. Garenbāze abiem auto vienāda, vai tiešām kopējā virsbūves 7cm augstuma starpība tik ļoti spēlē lomu? Vai katra modeļa izsvarojums tik ļoti atšķiras? Tajā pašā laikā M3 ir mazliet platāks, tas arī kādu lomu var spēlēt. Mums par to ir grūti spriest, jāveic pastiprināta analīze.

Viena lieta, kas M mašīnas padara par fantastiskām gan uz ielas, gan trasē – ātrumkārba. Jaunais septiņu pakāpju divsajūgu robots (jeb vienkārši M DCT) ir galvas tiesu pārāks par saviem priekšgājējiem. Aktīvais aizmugurējais diferenciālis pat pie pilnībā ieslēgtām stabilizācijas sistēmām ļauj mašīnai mazliet atrasties sanslīdzē un tikai ar savām lielajām smadzenēm piekoriģē tevi, lai nesanāk palielas ziepes, jo ātrumi pavisam tuvu atradās 200kmh iedaļai. Bail iedomāties, kā būtu braukt ar izslēgtām stabilizācijas sistēmām. Stūre un akseleratora pedāļa atsaucība ir saregulējama vairākos režīmos gan atsevišķi, gan kopā un, protams, maģiskā M poga, kas auto padara par kaut ko citu. Šmucītes savākšanā ļoti gan arī palīdzēja oglekļa keramiskie bremžu diski, bez kuriem auto šādos slapja seguma apstākļos būtu dikti bieži jāatpūtina.

Emocijas patiešām iegūtas ar uzviju, papildus adrenalīnu iegūstot “Ring Taxi” režīmā, kad pasākuma noslēgumā jau pie stūres sēdās paši auto sportiski, dinamiski vizinot izbijušos M pilotus. Šeit varu papildus minēt Gvido Elkšņa profesionalitāti, katrs no viņa pilotētā M3 izkāpušais blakussēdētājs valodu atguva tik pēc pāris minūtēm.

Secinājumi

Esmu patiešām pārsteigts, pēc BMW 435i M Performance mazās vilšanās esmu atguvis visu cieņu pret jaunajiem BMW pilnībā. Auto ir gandrīz perfekts īstenam benzīngalvam, dodot iespējas no piemājas grants ceļa doties pēc piena caur sporta trasi, ģimeni atstājot bez brokastu pārslām. Auto ir agresīvs veidols, pilnībā raksturojot M būtību, vairs šo auto nesajaukt ar bāzes modeļiem.

BMW nav viegli gājis ar jaunajiem Turbo M dzinējiem. Par sešu cilindru twinturbo dzinēju vispār mēļo briesmu lietas pat ne M mašīnās. Saprātīgākie noteikti ar pirkumu uzreiz nesteigsies, jāļauj BMW inženieriem izķert pirmās kļūdas un ar LCI modeli domāju lūpas varētu arī izmocītu WOW skaņu izdot.

Sapratis gan arī esmu vienu – M mašīnai ir jābūt ar vispārēju agresīvu veidolu, arī krāsai jābūt košai un skaļi kliedzošai.

Man patika

• M4 fenomenālā vadība
• Visu auto izplūdes sistēmas tonis gan automašīnā, gan ārpusē
• Atsaucīgā un precīzā ātrumkārbas darbība
• Ļoti izskatītie un ērtie sporta sēdekļi
• Stabilā bremžu sistēma

Man nepatika

• M3 dīvainā izturēšanās
• Cena